Dramatisks ārzemnieku īpatsvars BW: kur dzīvo vismazāk cilvēku?

Dramatisks ārzemnieku īpatsvars BW: kur dzīvo vismazāk cilvēku?

Bādenē-Virtembergā pašlaik dzīvo aptuveni 2,05 miljoni ārzemnieku, kas atbilst 18,2 procentiem no kopējā iedzīvotāju skaita, kas ir aptuveni 11,25 miljoni. Šie skaitļi ilustrē netaisnīgi sadalīto ārvalstu iedzīvotāju skaitu Vācijā, jo īpaši lielākajās pilsētās ir lielāks ārvalstu pilsoņu skaits. Turpretim vairāk ir lauku reģionu, kur likme ir ievērojami zemāka. Par to ziņo Schwäbische Zeitung, kas uzsver ārzemnieku kvotu atšķirības starp pilsētām un laukiem.

Bādenē-Virtembergā ir ievērojamas atšķirības ārvalstu iedzīvotāju skaitā. Saskaņā ar Statistikas biroja BW datiem vismazāk ārzemnieku dzīvo Nekaras-Odenvaldes rajonā un Mainas-Tauberas rajonā, kur šis īpatsvars katrā gadījumā ir 12,5 procenti. Zigmaringenas rajons arī ir zemāks par šo — 12,8 procenti. Turpretī vairāk pilsētu teritorijās, piemēram, Pforcheimas pilsētas rajonā ar 31,3 procentiem un Heilbronnā (30,6 procenti) un Manheimā (27,8 procenti), reģistrēts lielāks īpatsvars. Štutgartē ir arī ievērojams ārvalstu iedzīvotāju skaits – 27,4 procenti.

Ārzemnieku izcelsmes valstis

Lielākā ārvalstu pilsoņu grupa nāk no Turcijas ar 268 730 cilvēkiem, kas atbilst 13,4 procentiem no ārvalstu iedzīvotājiem un 2,4 procentiem no kopējā Bādenes-Virtembergas iedzīvotāju skaita. Citas izplatītas izcelsmes valstis ir Rumānija, Ukraina, Itālija, Horvātija, Sīrija, Kosova un Polija. Īpaši ievērības cienīgs ir ukraiņu tautības pieaugums, kas ar 177 675 cilvēkiem ir trešā izplatītākā ārvalstu pilsonība valstī. Tas liecina par pieaugumu par 10 750 gada laikā, atspoguļojot pašreizējās problēmas Ukrainā.

Valsts mērogā Vācija gadiem ilgi ir bijusi nozīmīgs imigrantu galamērķis, un pašreizējā statistika liecina, ka 2023. gadā uz Vāciju imigrēja par 663 000 cilvēku vairāk nekā emigrēja. 2023. gadā imigrācija sasniedza 1,9 miljonus, un lielākā daļa imigrantu bija no Ukrainas, kam seko Rumānija un Turcija. Taču tajā pašā laikā Vācijā tika reģistrēts emigrācijas pieaugums, īpaši vāciešu ārzemēs, kas izraisīja negatīvu migrācijas bilanci. Vācijā kopumā dzīvo vairāk nekā 16 miljoni imigrantu, kas veido aptuveni 20 procentus no visiem iedzīvotājiem.

• Höchster Anteil ausländischer Bevölkerung:
  • Pforzheim: 31,3%
  • Heilbronn: 30,6%
  • Mannheim: 27,8%
  • Stuttgart: 27,4%
  • Karlsruhe: 20,6%
• Geringster Anteil ausländischer Bevölkerung:
  • Neckar-Odenwald-Kreis: 12,5%
  • Main-Tauber-Kreis: 12,5%
  • Landkreis Sigmaringen: 12,8%

Nevienlīdzīgais sadalījums un nepārtrauktais pieplūdums ilustrē migrācijas nozīmi valsts ekonomiskajā struktūrā. Lai gan imigranti bieži apmetas uz dzīvi pilsētās, lauku reģioni sagādā lielas problēmas integrācijas un infrastruktūras ziņā. Jāskatās, kā šīs tendences attīstīsies nākamajos gados, jo īpaši ņemot vērā notiekošās globālās un sociālās pārmaiņas, kas turpina ietekmēt migrāciju.