Piena kazas un mākslīgais intelekts: jauns projekts lielākai dzīvnieku labturībai Nirtingenē!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Nirtingena: HfWU sāk AI projektu, lai uzlabotu slaucamo kazu dzīvnieku labturību, piešķirot finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā.

Nürtingen: HfWU startet KI-Projekt zur Verbesserung des Tierwohls bei Milchziegen mit 1,8 Mio. Euro Förderung.
Nirtingena: HfWU sāk AI projektu, lai uzlabotu slaucamo kazu dzīvnieku labturību, piešķirot finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā.

Piena kazas un mākslīgais intelekts: jauns projekts lielākai dzīvnieku labturībai Nirtingenē!

Nirtingenas-Geislingenas Ekonomikas un vides universitāte (HfWU) ir uzsākusi inovatīvu projektu, kas koncentrējas uz mākslīgā intelekta (AI) izmantošanu, lai uzlabotu slaucamo kazu dzīvnieku labturību. Projekts, kas darbojas ar nosaukumu POWERAIMAGE, saņem finansējumu 1,8 miljonu eiro apmērā no Federālās pētniecības ministrijas. Mērķis ir realizēt automatizētu attēlu novērtēšanu, izmantojot krāsu attēlus, termogrāfiju un dziļuma kameras, lai nodrošinātu bez stresa un precīzu dzīvnieku analīzi. Tam vajadzētu ne tikai palielināt dzīvnieku labturību, bet arī atvieglot lēmumu pieņemšanu par audzēšanu esslinger-zeitung.de

Projekta centrālais aspekts ir termokameru izmantošana, kas spēj vizualizēt traumas, piemēram, dzīvnieku locītavu nobrāzumus. Nākamo četru gadu laikā HfWU plāno izveidot AI pētniecības infrastruktūru un izveidot jaunas metodes un mākslīgā intelekta laboratoriju ar moderniem analīzes rīkiem. Šī laboratorija ir paredzēta, lai darbotos kā inovāciju centrs uz praksi orientētai pētniecībai un mācīšanai un vienlaikus atbalstītu studentus un doktorantus viņu apmācībā.

Sadarbība un jauno talantu popularizēšana

POWERAIMAGE ietvaros tiks ieviesti arī inovatīvi formāti tīklošanai starp zinātni un biznesu, tostarp “AI ātruma randiņi” un ideju konkurss “Uzvari AI treneri”. Partneri šajā projektā ir Bādenes-Virtembergas kazu audzēšanas asociācija un Hohenheimas Universitāte. Šī pieeja darbojas ne tikai tehnoloģiju jomā, bet arī aktīvi popularizē jaunos talantus zinātnē un biznesā.

Paralēli šim projektam Lejassaksijā ar nosaukumu “VerZi” tiek īstenots līdzīgs projekts ar budžetu 1,3 miljonu eiro apmērā, lai uzlabotu ragaino piena kazu drošību. Mākslīgais intelekts tiek izstrādāts, lai samazinātu ievainojumu risku dzīvniekiem un cilvēkiem, kas ar tiem strādā. Pakalpojumu grupas “Viedā lopkopība” vadītājs Kristians Manteufels uzsver AI nozīmi ganāmpulka uzraudzībā, kas arī nostiprina nordsee-zeitung.de.

AI iespējas un izaicinājumi dzīvnieku labturībā

Kā liecina Vetmeduni pētījums, mākslīgā intelekta izmantošanai dzīvnieku pārvaldībā ir milzīgs potenciāls. Borbala Forisa vadītā pētnieku grupa pēta, kā mākslīgā intelekta atbalstītas sistēmas var dot ieguldījumu individuālā dzīvnieku labturības novērtējumā. Tomēr šīs sistēmas ir jāizstrādā precīzi un ētiski, galveno lomu spēlējot atbilstošu indikatoru izvēlei un esošo protokolu pielāgošanai. Izaicinājumi šeit svārstās no pastāvīgas afektīvo stāvokļu mērīšanas līdz pamatā esošo datu kopu kvalitātei. vetmeduni.ac.at ziņo par nepieciešamību sadarboties starp pētniekiem, lauksaimniekiem un politikas veidotājiem, lai maksimāli palielinātu šo tehnoloģiju pieņemšanu un priekšrocības.

Rezumējot, mākslīgā intelekta integrēšana lauksaimniecībā var ne tikai veicināt dzīvnieku labturību, bet arī palielināt sadarbību starp dažādām nozarēm. Novatoriskas pieejas, piemēram, POWERAIMAGE un VerZi projektos izmantotās pieejas, varētu kalpot par pamatu ilgtspējīgai nākotnei lopkopībā.