Putina buferzona: Ukraina aizstāvas pret agresīvām prasībām!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Ukrainas ārlietu ministrs Sybiha noraida Putina buferzonas plānu. Ukraina veic ofensīvu, lai izveidotu drošības zonas.

Ukrainischer Außenminister Sybiha weist Putins Pufferzonen-Plan zurück. Ukraine führt Offensive zur Schaffung von Sicherheitszonen durch.
Ukrainas ārlietu ministrs Sybiha noraida Putina buferzonas plānu. Ukraina veic ofensīvu, lai izveidotu drošības zonas.

Putina buferzona: Ukraina aizstāvas pret agresīvām prasībām!

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha šodien ieņēma skaidru nostāju par Vladimira Putina nesenajiem izteikumiem. Viņš bija paziņojis par buferzonas izveidi uz robežas ar Ukrainu, ko Sibiha noraidīja kā agresīvu miera centienu noraidīšanu. Ukrainas ministrs Putinu uzskata par galveno notiekošā konflikta cēloni un liek Krievijas prezidentam saprast, ka viņa plāns nav realizējams. Šis noliegums ir saistīts ar pieaugošo spriedzi uz robežas un ziņojumiem par militārām aktivitātēm abās pusēs.

Pats Putins sacīja, ka Krievijas bruņotie spēki aktīvi apspiež ienaidnieka ugunspunktus, tomēr neatklājot sīkāku informāciju par vēlamās drošības zonas precīzu atrašanās vietu vai apjomu. Par šiem pasākumiem viņš paziņoja pēc vizītes Kurskas apgabalā. Kā atzīmēja Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tiči, buferzonu labāk būtu izveidot Krievijas teritorijā. Tikmēr prezidents Volodimirs Zeļenskis apgalvo, ka Ukrainas karaspēks turpina ieņemt pozīcijas Kurskā un blakus esošajā Belgorodas apgabalā.

Pašreizējā konfliktsituācija

Situācija uz robežas ir saspringta. Krievija ziņo par Ukrainas raķešu uzbrukumu nelielai Ļgovas pilsētiņai Kurskas apgabalā, ievainojot 16 civiliedzīvotājus, no kuriem četri ir smagā stāvoklī. Astoņi cilvēki ievainoti arī Ļipeckas apgabalā, krītot atlūzām no notriekta Ukrainas drona. Krievijas pierobežas apgabalos Kurskā, Belgorodā un Brjanskā Belgorodas gubernators jau izsludinājis ārkārtas stāvokli saspringtās situācijas dēļ, kas liecina par Ukrainas apšaudes nopietnajām sekām.

Zelenskis, kurš turpina ziņot par Ukrainas armijas virzību uz priekšu, uzsvēris, ka ukraiņu vienības Kurskas apgabalā faktiski pavirzījušās par vienu līdz diviem kilometriem. Taču to apstrīd Krievijas puse, kas apgalvo, ka Ukrainas uzbrukumi ir apturēti. Ukrainas ofensīva šajā reģionā sākās 6. augustā, un par iegūto reljefu ir dažādi pārskati. Kamēr Zelenskis pretendē uz kontroli pār 74 pilsētām, gubernators runā par 28 okupētajām pilsētām.

Starptautiskās reakcijas

Papildus militārajām darbībām G7 finanšu ministri rūpīgi uzrauga notikumu attīstību. Viņi plāno palielināt spiedienu uz Krieviju, ja Maskava nepiekritīs pamieram. Šajā kontekstā tiek apsvērta arī sankciju pastiprināšana. Zelenskis vairākkārt uzsvēris, ka Ukraina nav ieinteresēta kara pagarināšanā. Šķiet, ka viņš ir gatavs soļiem ceļā uz pamieru, taču bez ievērojamas Krievijas gatavības tas joprojām ir neskaidrs.

Visbeidzot, Tičijs uzsvēra, ka Ukrainas ofensīva nav vērsta uz Krievijas teritorijas aneksiju, bet gan vērsta uz buferzonas izveidi, lai aizsargātu savus iedzīvotājus. Savukārt prezidents Putins ir devis rīkojumu izstrādāt programmu kauju skarto pierobežas reģionu atjaunošanai, uzsverot pašreizējos izaicinājumus un nepieciešamību pēc stabilitātes šajos apgabalos. Sīkāku informāciju un analīzi skatiet ziņojumā, ko sniedza LKZ un Berlīnes laikraksts.