Strīds par kūtsmēsliem Frejungā: tiesnesis atrisina gadiem ilgušo kaimiņattiecību konfliktu
Freyung-Grafenau rajonā kāds pāris iesūdzēja tiesā zemnieku kūtsmēslu smakas dēļ. Strīds beidzās ar izlīgumu.

Strīds par kūtsmēsliem Frejungā: tiesnesis atrisina gadiem ilgušo kaimiņattiecību konfliktu
Freyung-Grafenau rajonā, kas atrodas Lejasbavārijā, tagad ir beidzies ilgstošs strīds par kūtsmēslu smaku. Kāds pāris iesniedza prasību tiesā, jo viņiem radās būtiski traucējumi kūtsmēslu smakas dēļ. Prasībā prasītāji ziņoja par elpošanas problēmām, nespēju atvērt logus un kopumā pasliktinātu dzīves kvalitāti. Pušu strīds ilga vairākus gadus un tagad nonācis Pasavas apgabaltiesā, kur otrdien bija jānotiek galvenajai sēdei. Tomēr tas tika atcelts pušu izlīguma dēļ. Nedēļas laikraksts DLV ziņo, ka lauksaimnieki vienojās informēt pāri, pirms viņi turpmāk izkaisīs kūtsmēslus.
Pāris īpaši kritizēja to, ka kūtsmēsli tika izkaisīti karstās un bez lietus dienās, kas būtiski pastiprināja smaku. Turklāt tika nosodīta neatbilstība šķidrā organiskā mēslojuma emisijas samazinošai izmantošanai, kas tiks piemērota no 2025. gada. Smakas traucējumu dēļ prasītājs pat saņem medicīnisko palīdzību. Viņa arī pieprasīja, lai mēslošanas darbi notiktu ne vairāk kā divas dienas mēnesī un noteiktos laikapstākļos.
Smakas traucējumu fons
Šīs konfliktu pārņemtās situācijas starp lauksaimniekiem un vietējiem iedzīvotājiem nav nekas neparasts, īpaši lauku apvidos. Ecovis skaidro, ka bieži rodas strīdi par smaku piesārņojumu, lauksaimniecības troksni un emisijām, jo aktīvās lauksaimniecības darbības samazināšanās noved pie ražošanas koncentrācijas. Līdz ar to palielinās dzīvnieku skaits atlikušajās fermās, kas izraisa pastiprinātu smaku piesārņojumu iedzīvotājiem.
Piemērs tam ir apstiprināšanas process sivēnu audzēšanas iestādei, kas tika plānota tikai 160 metru attālumā no fotostudijas, kur īpašnieki būtu pakļauti smaku piesārņojumam 34,7% no gada stundām. Federālā administratīvā tiesa nolēma, ka šādu objektu izveide ir pieļaujama, ja vien tie nerada nekādu kaitīgu ietekmi uz vidi, tostarp būtisku smaku traucējumus. Tomēr šie tiesību akti bieži ir neskaidri, jo nav skaidri definēts, ko nozīmē “nozīmīgs”. Saprātīguma robežu katrā atsevišķā gadījumā nosaka tiesas.
Juridiskā skaidrība un izaicinājumi
Smaku emisiju jautājums tiesā ir bijis karsti apspriests temats jau vairākus gadus. GVW uzsver, ka noteiktas emisiju vērtības ir noteiktas Smaku immisijas direktīvas (GIRL) ietvaros. Dzīvojamās un jauktās teritorijās lauksaimniecības smakas pieļaujami ne vairāk kā 10% no gada stundām, savukārt komerciālajās un rūpnieciskajās teritorijās pieļaujama līdz 15%. Atkarībā no konkrētā gadījuma āra zonās var būt atļauts pat līdz 25%.
Prakse rāda, ka lauksaimniekiem bieži vien ir priekšrocības, saņemot atļauju šādu sistēmu būvniecībai un darbībai. Iedzīvotājiem nereti nākas samierināties ar to, ka laukos ož pēc lauksaimniecības, par ko bieži vien tiek nolemts kaitēt iedzīvotājiem, izvērtējot lauksaimniecību un dzīvojamo māju attīstību. Tiesas skaidri norāda, ka, novērtējot kopējo slogu, personīgais slogs netiek ņemts vērā. Tas nozīmē, ka kaimiņiem, kuri arī tur dzīvniekus, ir zemākas aizsardzības prasības un jāpacieš lielākas emisijas.
Pašreizējie notikumi Freyung-Grafenau rajonā parāda, cik svarīgi ir, lai gan lauksaimnieki, gan iedzīvotāji iesaistītos dialogā un rastu visām pusēm pieņemamus risinājumus. Personīga saziņa un saziņa var palīdzēt izvairīties no tālejošiem juridiskiem strīdiem.