Stammheim: Ieskats tumšajā RAF pagātnē dokumentā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

1975. gada Stammheimas prāva bija pagrieziena punkts RAF vēsturē, ko iezīmēja jauna dokumentā.

Der Stammheim-Prozess von 1975 war ein Wendepunkt in der Geschichte der RAF, beleuchtet durch ein neues Dokudrama.
1975. gada Stammheimas prāva bija pagrieziena punkts RAF vēsturē, ko iezīmēja jauna dokumentā.

Stammheim: Ieskats tumšajā RAF pagātnē dokumentā!

2025. gada 1. jūnijā dokumentārā drāma “Stamheima – terora laiks” izgaismos dramatisko periodu no 1974. gada aprīļa līdz tā sauktajai “Nāves naktij Stammheimā” 1977. gada oktobrī. Šis ļoti sarežģītais projekts rekonstruē Stammheimas tiesu, kas sākās 21. maijā, 1975. gada identitātes veidošanā un kļuva par identitātes RAF-formēšanas vietu. Tiesa tiek uzskatīta par vienu no vissarežģītākajiem Vācijas Federatīvajā Republikā, un tā pievērš uzmanību pirmās paaudzes RAF ceļiem un darbībām – īpaši tādām personībām kā Ulrike Meinhofa un Gudruna Enslina, kuras šajā laikā tika uzņemtas Stammheimas cietumā. ARD Mediathek ziņo, ka dokudrāmā ir integrēti arī oriģinālie tiesas procesa un vēlākās izmeklēšanas komitejas ieraksti.

Uzmanības centrā ir Horsts Bubeks, cietuma virsnieks, kurš bija ciešā kontaktā ar ieslodzītajiem un spēlēja centrālo lomu izmeklēšanas komitejā pēc viņu nāves 1977. gada oktobrī. Aktieris Morics Fīrmans iemieso Bubeku un piedāvā skatītājiem intīmu ieskatu teroristu dzīvē cietuma septītajā stāvā. Saskaņā ar Schwäbische dokudrāma sniedz aizraujošu ieskatu ieslodzīto ikdienas dzīvē un apstrādā dokumentus, audioierakstus un slepenās ziņas, kas apmainītas ieslodzījuma laikā.

RAF konteksts

RAF radās uz aktīvās studentu kustības fona, kas Vācijā ir ieguvusi nozīmi kopš 1967. gada. Tādas personas kā Andreass Bāders un Gudruna Enslina sāka aizstāvēt vardarbību kā līdzekli cīņai pret valsti. Jau 1968. gada aprīlī Bāders un viņa līdzdalībnieki Frankfurtē aizdedzināja ugunsgrēkus un pēc neilga laika tika arestēti. Tas iezīmēja vardarbīgu darbību ķēdes sākumu, kas turpmākajos gados veidos grupu. Planet Wissen parāda, ka RAF skaidri definēja savu stratēģiju 1971. gadā, Ulrikes Meinhofas dokumentos parādot sevi kā organizāciju, kuras mērķis ir bruņota cīņa.

1972. gada maijā Hamburgā notika izšķirošs uzbrukums Aksela Springera namam, kas noveda pie lielākajām medībām Federatīvās Republikas vēsturē. Visbeidzot, pirmās RAF paaudzes vadošās figūras tika arestētas 1972. gadā un nogādātas Stammheimas stingrās drošības iestādē. Tur rīkotie bada streiki un prasība pēc kopīgiem cietuma apstākļiem ļāva saprast grupas dalībnieku izmisumu un apņēmību.

"Nāves nakts Stammheimā"

Šī drūmā stāsta kulminācija notika “Nāves naktī Stammheimā”, kad 1977. gada 18. oktobrī trīs no četriem ieslodzītajiem teroristiem atņēma sev dzīvību. Šis notikums ir pagrieziena punkts RAF vēsturē, un tas ir detalizēti aprakstīts dokudrāmā. Ir gan dokumentāli kadri, gan pārveidojumi, kas palielina filmas autentiskumu. Režisors Nikijs Šteins un scenārists Stefans Osts tver šī laika traģēdiju un šausmas, un aktieru priekšnesumi pasvītro šo notikumu emocionālo dziļumu.

Pēc dokudrāmas pārraides sekos dokumentālā filma ar nosaukumu “Slepkavu ēnā – RAF nezināmie upuri”, kuras centrā būs cietušie civiliedzīvotāji un viņu stāsti. Šis papildinājums pievēršas RAF terora tālejošajām sekām uz sabiedrību.