Ķīnas eksporta ierobežojumi: retzemju metālu aizkavēšanās draudi!

Ķīnas eksporta ierobežojumi: retzemju metālu aizkavēšanās draudi!

Izšķirošā solī Ķīna ir ieviesusi jaunu eksporta licencēšanas procesu, kas ietekmēs retzemju metālu eksportu. Uzņēmumiem tagad ir jāiesniedz pieteikums Tirdzniecības ministrijai ar savas provinces tirdzniecības departamenta starpniecību, tādējādi radot ievērojamu kavēšanos apstiprināšanas procesā. Šī informācija nāk no Berlīnes valdības aprindām, un to publicēja nesenajā ziņojumā Tabula.Medija publicēts.

Šo noteikumu tūlītēja ieviešana daudzus uzņēmumus aizķēra nesagatavotus. Viņi nespēja pielāgoties pagarinātajam apstrādes laikam, kas radīja papildu jautājumus par piegādes drošību. Papildu šīs problēmas aspekts ir Eiropas Savienības atkarība no Ķīnas izejvielām.

Papildu eksporta ierobežojumi

Agrāk Ķīna jau ir noteikusi eksporta kontroli antimonam un citām kritiskām izejvielām, piemēram, gallijam un germānijam. 2024. gada 15. augustā Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka antimona eksporta kontrole stāsies spēkā 2024. gada 15. septembrī. Papildus tam, ka antimons ir svarīgs liesmas slāpētājiem un svina-skābes akumulatoriem, tam ir arī militārs pielietojums. Ķīna 2023. gadā nodrošināja aptuveni 48% no pasaules antimona ražošanas apjoma. Šie pasākumi tika veikti pēc paziņojumiem saistībā ar ASV ierobežojumiem pusvadītāju tehnoloģijām, kā ziņots Retzemju institūts paskaidroja.

Antimona cenas pasaulē 2024. gada jūlija beigās pieauga līdz vairāk nekā 22 000 USD par tonnu, kas ir pieaugums par aptuveni 100% kopš gada sākuma. Tas ietekmē arī volframa piegādes ķēdi, jo Ķīna ražo aptuveni 80% no pasaules volframa piegādes. Eksperti brīdina, ka drīzumā varētu sekot volframa eksporta kontrole.

ES un tās izejvielu stratēģija

ES ir spērusi nozīmīgu soli, lai samazinātu atkarību no trešo valstu eksporta ar Kritisko izejvielu likumu (CRMA), kas stājās spēkā 2024. gada maijā. CRMA nosaka, ka līdz 2030. gadam desmit procenti no ES gada patēriņa ir jāiegūst ES ietvaros, 40% jāpārstrādā un 25% pārstrādes atkritumu jāpārstrādā. Tomēr mērķi kļūst arvien apšaubāmāki jauno Ķīnas eksporta ierobežojumu dēļ.

Daudzsološa attīstība notika Norvēģijā, kur Rare Earths Norway atklāja lielāko retzemju metālu atradni Eiropā. Šajā atradnē, kas pazīstama kā Fen, ir aptuveni 559 metriskās tonnas 1,57% retzemju oksīdu, un līdz 2031. gadam tā varētu nodrošināt līdz 10% no ES pieprasījuma. Taču ir daudz problēmu, jo īpaši attiecībā uz apstrādi un pārstrādi. 2023. gadā Eiropā tika izmesti gandrīz 21 000 tonnu pastāvīgo magnētu, no kuriem mazāk nekā 1% tika pārstrādāti.

Piedāvājuma dažādošanu apdraud arī ģeopolitiskā nestabilitāte, piemēram, Kongo Demokrātiskajā Republikā. Eksperti apsver CRMA piektā pīlāra ieviešanu, kas varētu ietvert padomdevēju padomi un ES stratēģisko rezervi retzemju metāliem.

Rezumējot, Ķīnas eksporta ierobežojumu attīstība liecina ne tikai par nepieciešamību pēc elastīgākas ES politikas, bet arī izvirza fundamentālus jautājumus par izejvielu drošību nākotnē, kas kļūst arvien aktuālāki ģeopolitiskās spriedzes un pieaugošās atkarības no kritiskajiem materiāliem dēļ.