Ziemeļblāzma virs Vācijas: šovakar elpu aizraujošs skats!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 1. jūnija naktī Vācijā iespējama ziemeļblāzma, ko izraisījusi spēcīga saules vētra.

In der Nacht zum 1. Juni 2025 sind in Deutschland Polarlichter möglich, ausgelöst durch einen starken Sonnensturm.
2025. gada 1. jūnija naktī Vācijā iespējama ziemeļblāzma, ko izraisījusi spēcīga saules vētra.

Ziemeļblāzma virs Vācijas: šovakar elpu aizraujošs skats!

Naktī uz pirmdienu, 2025. gada 1. jūniju, vāciešiem būs iespēja vērot aizraujošu dabas parādību: ziemeļblāzmu. Tas izriet no ziņojuma, ko izveidoja ZVW ārā. ASV Atmosfēras aģentūra NOAA ir fiksējusi masveida lādētu daļiņu izmešanu no saules, potenciāli padarot polārblāzmas redzamas vidējos platuma grādos.

Karolīna Liefke, eksperte no Astronomijas nama Heidelbergā, runā par lielu ziemeļblāzmas novērošanas iespējamību, īpaši Vācijas vidienē un ziemeļrietumu pusē, tostarp Ziemeļreinā-Vestfālenē, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā. Turpretim Vācijas dienvidos un austrumos tiek prognozēti pārsvarā mākoņi, kā arī lietusgāzes un pērkona negaiss, lai gan varētu būt arī lielāks pietūkums.

Ģeomagnētiskā vētra kā sprūda

Polārblāzmas rodas, kad uzlādētas saules daļiņas mijiedarbojas ar Zemes magnētisko lauku. Gaidāmā masu izmešana var pat izraisīt G4 ģeomagnētisko vētru, kas varētu būt redzama Eiropā un daudzos ASV štatos. Vēsturiski G5 vētra tika novērota jau 2024. gada maijā, kas ir spēcīgākā kategorija un padarīja Vācijā redzamas daudzas ziemeļblāzmas.

Pašreizējie pētījumi Maksa Planka Saules sistēmas izpētes institūtā ilustrē saistību starp Saules aktivitāti un ziemeļblāzmas veidošanos. Režisors Sami Solanki skaidro, ka mūsu saule šobrīd atrodas maksimālās aktivitātes fāzē, kas notiek ik pēc vienpadsmit gadiem. Nozīmīga vētra 2024. gada oktobrī un vētra G5 2024. gada maijā jau ir izraisījusi iespaidīgas gaismas parādības.

Parādība ar ekonomiskām sekām

Ģeomagnētiskās vētras rada ne tikai iespaidīgus debess attēlus, bet arī potenciālus bojājumus elektrotīkliem un satelītiem. Tiek lēsts, ka ekstrēmi kosmosa laikapstākļi Eiropā var nodarīt sociālekonomiskus zaudējumus līdz pat 15 miljardu eiro apmērā. Neskatoties uz aizraušanos ar ziemeļblāzmu, joprojām ieteicams ievērot piesardzību, jo bīstamās lādētās daļiņas var izraisīt arī negatīvas sekas, piemēram, pārslogot elektrotīklus īpaši spēcīgas vētras laikā.

Polārblāzmu redzamība ir ļoti atšķirīga visā reģionā, bet neaprobežojas tikai ar augstiem platuma grādiem. Šīs gaismas parādības var rasties arī Vācijā, it īpaši Ziemeļjūrā, kā liecina pagājušā gada notikumi.

Kopumā polārblāzmu prognozēšana joprojām ir izaicinājums, jo uzlādēto daļiņu ierašanos bieži var paredzēt tikai īsā laikā. Šeit liela nozīme ir Kp indeksam, kas mēra zemes magnētiskā lauka traucējumus: augstākas vērtības norāda uz palielinātu ziemeļblāzmas novērošanas iespējamību. Tas nozīmē, ka tuvākās stundas un dienas būs īpaši aizraujošas visiem entuziastiem, kuri vēlas izjust debesu burvju gaismas.