Lauksaimnieki sajūsmā: ministrs sola svaigu naudu ražai!

Lauksaimnieki sajūsmā: ministrs sola svaigu naudu ražai!

Sākusies ražas novākšanas sezona: labības laukos brauc kombaini un zemnieki cer uz normālu ražu pēc sausā pavasara. Šajā optimismā ir arī Zemnieku prezidents Joahims Rukvīds, kurš pirms Vācijas lauksaimnieku dienas Berlīnē izteica cerības uz jauno federālo valdību. Īpaši pēc luksoforu koalīcijas atkāpšanās no dīzeļdegvielas nodokļa atvieglojumiem, kas izraisīja protestus lauksaimnieku vidū, nozare cer, ka pie šiem pasākumiem atgriezīsies melnsarkanā koalīcija, kas varētu vēlēties atjaunot nodokļus un tādējādi atvieglot slogu lauksaimniecības nozarei. zvw.de ziņots.

Galvenā tēma būs CSU jaunā departamenta vadītāja Aloiza Rainera uzruna, kas ceturtdien runās ar lauksaimniekiem. Rukvīds uzsver steidzamo nepieciešamību pēc valdības ieguldījumiem, lai pārveidotu lopkopību. Tas ne tikai prasa konkrētus soļus, bet arī plāno drošību nākamajiem 20 gadiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lopkopību. Lauksaimniecības budžeta līdzekļu pārdalīšanas vietā viņš iestājas par "svaigu naudu". Šajā sakarā luksoforu koalīcija jau rezervējusi vienu miljardu eiro cūkkopībai, savukārt Rainers ik gadu plāno cīnīties par 1,5 miljardiem eiro subsīdijām.

Lauksaimniecības politikas izaicinājumi

Jau gadiem ilgušo diskusiju par pāreju uz lielāku dzīvnieku aizsardzību staļļos uzņem Rukvīds. Tiek domāts arī par iespējamiem cenu piemaksām vai lielāku PVN gaļai. Valsts lopkopības logotips gaļai netiks ieviests līdz 2026. gada martam. Rukvīds steidzami aicina praktiski pārveidot vides aizsardzības un lopkopības sistēmas, lai uzsvērtu vietējo produktu vērtību un veicinātu partnerību ar tirdzniecību.

Vēl viena problēma, kas satrauc lauksaimniekus, ir pārtikas cenu pieaugums, kas pārsniedz kopējo inflāciju. Tomēr jauns cenu karš nav gaidāms. Pateicoties savlaicīgajam lietum daudzos reģionos, Vācijas lauksaimnieki uz ražu raugās diezgan optimistiski, bet Rukwied graudu un rapša izredzes vērtē tikai kā vidējas. Tāpat joprojām pastāv bažas par graudu cenu kritumu līdz vēsturiski zemākajam līmenim.

Politiskās stratēģijas un koalīcijas plāni

Jaunā koalīcija arī plāno palielināt ienākumu stimulus klimata, vides un dzīvnieku labturības pabalstiem. Kā agrarheute.com ziņojumos, tā balstās uz brīvprātīgu rīcību, lai īpaši atbalstītu jaunos un jaunos lauksaimniekus. Turklāt mērķis ir iestāties par atbilstošu KLP budžetu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā kā daļu no ES lauksaimniecības politikas. Vācija darbojas kā ES lielākā neto maksātāja, kas varētu nodrošināt papildu resursus valsts lauksaimniecībai.

Taču koalīcijas partneru starpā valda domstarpības par ES zemes likuma noraidīšanu, un lauksaimniecības nodaļas projektā ir “saskarnes un pretrunas” ar citām jomām, piemēram, minimālās algas un nodokļu jautājumiem. Šie atklātie jautājumi, iespējams, aizkavēs koalīcijas sarunas un līdz ar to arī koalīcijas līguma noslēgšanu pēc brīvdienām, kas arī turpmāk fokusēs lauksaimniecības politiku.