Urbaha drošības plāni: miljoni pret plūdiem!

Urbaha drošības plāni: miljoni pret plūdiem!

2024. gada jūnijā Urbahas kopiena piedzīvoja postošus plūdus, kas nopostīja daudzas mājas un radīja finansiālus zaudējumus divciparu miljonu robežās. Lai turpmāk izvairītos no stipra lietus un plūdu radītiem postījumiem, pašvaldība plāno lielas investīcijas. Šie pasākumi varētu izmaksāt vairākus miljonus eiro, un tie ir paredzēti, lai labāk aizsargātu pilsētu un tās iedzīvotājus. Šobrīd uzmanības centrā ir dažādas aizsardzības iespējas, tostarp aiztures baseina un tā sauktā apvedceļa risinājuma izbūve. Pēdējās izmaksas tiek lēstas līdz 25 miljoniem eiro. Paredzams, ka šo pasākumu plānošana prasīs vairākus gadus, un 2026. gadā jau ir plānoti vietējie pasākumi, kā zvw.de)2.

Nepieciešamību pēc šādiem pasākumiem pastiprina klimata pārmaiņas. Pētījumi liecina, ka visā Eiropā palielinās masveida nokrišņu daudzums, tādējādi palielinot plūdu risku. Aptaujas lēš, ka plūdu radītie postījumi ES un Lielbritānijā līdz 2100. gadam varētu sasniegt aptuveni 44 miljardus eiro gadā. Aizturēšanas zonu izmantošana ir atzīta par visrentablāko metodi šo postījumu samazināšanai. Saskaņā ar ES pētījumu, šī stratēģija varētu samazināt ikgadējās plūdu izmaksas līdz aptuveni 8,1 miljardam eiro, kas samazinātu plūdos cietušo cilvēku skaitu par aptuveni 80 procentiem, kā welt.de

Aizsardzība pret plūdiem – arvien lielāks izaicinājums

Pašreizējie ekstremālie laikapstākļi, kas smagi skāruši arī citus Eiropas reģionus, liecina par plūdu aizsardzības pasākumu steidzamību. Piemēram, Spānijā 2024. gada beigās milzīgas lietusgāzes izraisīja smagus plūdus, kuros gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku. “Aukstā gaisa pilienu” fenomena izraisītie laikapstākļi un līdzīgas galējības Vācijā liecina, ka klimata pārmaiņām ir nepārprotamas sekas. Vācijas meteoroloģiskais dienests ziņo par arvien mitrākām ziemām, savukārt zinātnieki norāda, ka kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem pasaulē ir pieaudzis spēcīgais nokrišņu daudzums, kas lielā mērā ir saistīts ar globālo sasilšanu.

Plašākā kontekstā kļūst skaidrāks, ka aizsardzībai pret plūdiem ir nepieciešami ne tikai vietējie pasākumi, bet arī nepieciešama visaptveroša koncepcija, kurā ņemta vērā arī teritoriju noblīvēšana un palieņu nosusināšana. [Deutschlandfunk] pētījumā (https://www.deutschlandfunk.de/ueberschwemmungen-hochwasser-klimawandel-100.html) uzsvērts, cik svarīgi ir integrēt dabiskos plūdu aizsardzības un katastrofu aizsardzības pasākumus, lai stiprinātu gatavošanos turpmākajiem notikumiem. Valsts plūdu aizsardzības programma, kas tika uzsākta 2013. gadā, ir solis šajā virzienā, taču tā ir apdraudēta pašreizējo politisko izaicinājumu dēļ.

Urbahas pašvaldība izceļas kā piemērs tam, cik steidzami un nepieciešami ir pielāgoti infrastruktūras pasākumi, ņemot vērā mainīgos klimatiskos apstākļus. Sākotnējais aiztures baseina un alternatīvu risinājumu plāns varētu ne tikai nodrošināt iedzīvotāju aizsardzību, bet arī radīt modeļus citiem Vācijas un Eiropas reģioniem, kur arī satraucoši palielinās plūdu risks.