Optimisms IHK ikgadējā pieņemšanā: Austrumu Virtembergas iespējas!

Optimisms IHK ikgadējā pieņemšanā: Austrumu Virtembergas iespējas!

IHK Ostwürttemberg ikgadējā pieņemšanā Ifo institūta prezidents profesors Klemens Fuests pauda piesardzīgu optimismu par Vācijas ekonomisko attīstību. Fuests runāja ar biznesa un sabiedriskās dzīves pārstāvjiem un akcentēja pazīmes, kas liecina par ekonomikas stabilizāciju un ciklisku atveseļošanos. Viņš uzsvēra, ka Vācijai ir "jāizpilda mājasdarbi", lai izmantotu pieejamās iespējas. IHK prezidents Markuss Maiers arī uzrunāja centienus izveidot Austrumvirtembergu kā industriālu demonstrējumu un paraugreģionu ilgtspējīgai pārveidei.

IHK ģenerālmenedžeris Tilo Rentšlers uzsvēra reģiona labos apstākļus potenciālai augšupejai. Tomēr Fuest norādīja, ka ir nepieciešamas investīcijas, jo uzņēmumi šobrīd ir par 10-15% zem 2019.gada līmeņa. Turklāt Vācijā nodarbināto skaits ir rekordaugstā līmenī – aptuveni 46 miljoni, bet gada darba stundu skaits samazinās līdz aptuveni 1300. Tas nozīmē, ka Vācija starptautiskajā salīdzinājumā atrodas saraksta lejasgalā pēc gada darba stundu skaita, kas galvenokārt skaidrojams ar nepilna laika darba pieaugumu.

Nepieciešamās reformas un investīcijas

Lai veicinātu algotu darbu, ir svarīgi uzlabot bērnu aprūpi un aprūpes aprūpi. Fuests uzstāja uz nepieciešamību pēc lielāka finansējuma pētniecībai un attīstībai, lai neatpaliktu starptautiskajā konkurencē. Izšķiroša nozīme ir arī ieguldījumiem jaunajās tehnoloģijās, jo īpaši digitālajā ekonomikā. Mobilitātes situācija Vācijā būtu jāņem vērā ar federālās valdības infrastruktūras paketi 500 miljardu eiro vērtībā. Tas būtu jāizmanto stratēģiski, prioritāti piešķirot esošo objektu renovācijai, nevis jaunu būvniecību.

Vēl viens būtisks jautājums bija nepieciešamība vienkāršot plānošanas un apstiprināšanas procedūras. Uzņēmumi ir atkarīgi no ilgtermiņa plānošanas drošības un stimuliem nodarbinātībai un investīcijām. Fuests arī brīdināja par pieaugošajām enerģijas izmaksām un aicināja uzlabot efektivitāti, bet ne ar subsīdiju palīdzību. Viņš lēš, ka birokrātijas samazināšana astoņu gadu laikā varētu palielināt iekšzemes kopproduktu līdz pat 4,8%.

Jaunie izaicinājumi un perspektīvas

Maiers pauda bažas par ražošanas kritumu par 8% no 2021. līdz 2025.gadam un uzsvēra nepieciešamību palielināt ražošanas izlaidi un starptautisko konkurētspēju. Pētījumiem un datu analīzei ir arī liela nozīme Vācijas ekonomiskajā attīstībā. Tādas iestādes kā Federālais statistikas birojs, Ifo institūts un citas regulāri publicē ekonomiskos rādītājus, kas sniedz ieskatu par ienākošajiem pasūtījumiem, ražošanu un eksportu, lai reģistrētu pašreizējās tendences un prognozes, kā [DIHK](https://www.dihk.de/de/themen-und-positionen/wirtschaftspolitik/konjunktur-und.

Priekšizpēte arī pārbauda, ​​cik lielā mērā satelīta datus var izmantot, lai atbalstītu Federālā statistikas biroja ātras ekonomiskās aplēses. Šādas novatoriskas pieejas varētu būt svarīgi agrīnie rādītāji Vācijas turpmākajai ekonomikas attīstībai. Šie dati ir daļa no visaptverošiem centieniem risināt pašreizējās problēmas un uzsākt ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos.