Ulms repozitorija sarakstā: risks vai iespēja reģionam?

Ulms repozitorija sarakstā: risks vai iespēja reģionam?

2025. gada 6. jūnijā Ulmā notika Federālā kodolatkritumu apsaimniekošanas drošības biroja (BASE) informatīvais pasākums. BASE prezidents Kristians Kūns uzsvēra šī notikuma nozīmi, apspriežot iespēju, ka Ulma varētu kļūt par piemērotu vietu Vācijas radioaktīvo atkritumu gala glabātavai. Kūns uzsvēra, ka Ulma, kuras apakškārta ir veidota no Opalinus klints, atbilst gala glabātavas ģeoloģiskajām prasībām. Federālā biroja mērķis ir līdz 2027. gada beigām ievērojami samazināt izskatāmo teritoriju skaitu, lai gan saskaņā ar Kūnas novērtējumu tikai seši reģioni varētu tikt apsvērti galīgā uzglabāšanas tuneļa būvniecībai.

Galīgās glabātuves vietas izvēle ir daļa no visaptveroša procesa, kura mērķis ir nepārtraukti informēt iedzīvotājus. Agrāk reģionā ir bijusi pretestība galīgajai glabātavai, īpaši no mēru un vides aizstāvju puses. Paredzams, ka Konstances ezera apgabals tiks izslēgts no meklēšanas loga. Seismiskā aktivitāte tiek uzskatīta par svarīgu izslēgšanas kritēriju vietas novērtējumā, savukārt Bundestāgam ir galīgais vārds atrašanās vietas meklēšanā. Plānotie vietas izpētes posmi ietver gan virszemes, gan pazemes piemērotības pārbaudes. Galīgais lēmums par galīgo uzglabāšanas vietu tiks pieņemts tikai gadsimta vidū, ar mērķi ap ​​2050. gadu.

Pašreizējā situācija kodolatkritumu uzglabāšanas jomā

Pašlaik Vācijā, galvenokārt pagaidu glabātavās, glabājas aptuveni 27 000 kubikmetru ļoti radioaktīvu kodolatkritumu. Darbība Gundremmingenas atomelektrostacijā tika pārtraukta 2021. gada beigās, taču bīstamie atkritumi joprojām ir aktuāla problēma. 2013. gada Vietņu izvēles akts ir paredzēts, lai nodrošinātu lielāku caurskatāmību un zinātniskumu, meklējot piemērotas galīgās repozitorija atrašanās vietas. Salīdzinājums ar citām valstīm liecina, ka Somija un Zviedrija šajā ziņā jau ir ievērojami augstākas.

Tomēr Ulmas apkaime ir palikusi aktuāla kā iespējamā galīgā krātuve, daļēji pateicoties Opalinus māla klātbūtnei. Uli Brenners un Petra Semeta, “Forum Together Against the Pagaidu uzglabāšanas iekārtas” dalībnieki, ir aktīvi apņēmušies veikt pārredzamus un zinātniski pamatotus galīgās krātuves meklējumus. Brenneru jau sensitivizēja lekcija par kodolenerģijas sekām, savukārt Semets pašos pamatos pieņem iespēju, ka viņa reģionā varētu izveidot galīgo krātuvi, ja vien to pierāda zinātniskie pētījumi. Tomēr abi uzsver, ka sabiedrības uzticības iegūšanai nepieciešama plašāka informācija un diskusijas.

Ekonomiskie apsvērumi

Repozitorija izveide reģionā potenciāli varētu sniegt arī ekonomiskus ieguvumus, tostarp darba vietu radīšanu un nodokļu ieņēmumus. Tomēr doma par ritentiņu konteineru drošību un izturību, kas tiek glabāti esošajās pagaidu noliktavās, piemēram, Gundremmingenā, joprojām ir satraucoša problēma. Gundremmingenas pagaidu glabātavas atļauja beidzas 2046. gadā, un paredzams, ka kodolatkritumi būs nepieciešami vēl 21. gadsimtā.

Kopumā lēmums par galīgo krātuvi Ulmā saskaras ar daudziem izaicinājumiem un sarežģītām bažām gan no iedzīvotāju, gan no politiskā stūra puses. Iespējamību, ka Ulma joprojām būs vienīgā iespēja Bādenē-Virtembergā, vēl vairāk izgaismos notiekošā ģeoloģiskā un drošības izmeklēšana. Iepriekšējā saskaņošana un attīstība gala repozitorija meklējumos liecina, cik svarīgi ir iesaistīt sabiedrību šajā procesā jau no paša sākuma.