Nāvīgs drona uzbrukums Harkovā: bērni starp ievainotajiem!

Nāvīgs drona uzbrukums Harkovā: bērni starp ievainotajiem!

2025. gada 11. jūnija naktī Harkovai notika kārtējais Krievijas bezpilota lidaparāta uzbrukums, kurā gāja bojā vismaz divi cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. Pēc pilsētas mēra Ihora Terehova teiktā, starp 37 ievainotajiem ir pieci bērni. Uzbrukums radīja ievērojamus postījumus mājām un izraisīja lielu ugunsgrēku šajā rajonā. Uzbrukumā smagi cieta arī korporatīvās ēkas, vēstīja Ukrainas ziņu portāls RBK-Ukraine. Harkova, kas atrodas netālu no robežas ar Krieviju, ir biežs šādu uzbrukumu mērķis, kas ir daļa no vairāk nekā trīs gadus ilgā Krievijas kara pret Ukrainu. Šie uzbrukumi ne tikai rada cilvēku ciešanas, bet arī iznīcina svarīgu infrastruktūru.

Pēdējais uzbrukums Harkovā seko vienam no postošākajiem uzbrukumiem kopš kara sākuma, kas notika tikai dažas dienas iepriekš un prasīja arī daudzus upurus. Kamēr situācija uz vietas joprojām ir saspringta, Krievija pastiprina uzlidojumus dažādām Ukrainas pilsētām, tostarp Kijevai, Dņipro, Čerņigovai un Odesai. Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis nesenajā ziņojumā ziņoja, ka pēdējās triecienoperācijās tika izmantoti 315 bezpilota lidaparāti un septiņas raķetes, no kurām Ukrainas gaisa spēki pārtvēra 284 bezpilota lidaparātus un visas raķetes.

Starptautiskās reakcijas

Uzbrukumu eskalācija izraisījusi arī starptautisku reakciju. Kanclers Frīdrihs Mercs nosodīja Krievijas uzbrukumus kā "visnopietnākos kara noziegumus" un raksturoja tos kā mērķtiecīgu teroru pret civiliedzīvotājiem. Šajā kontekstā prezidents Zelenskis vēlreiz aicinājis uz pusi samazināt Krievijas naftas cenas griestus līdz 30 USD par barelu, lai pakļautu Krieviju ekonomiskam spiedienam un veicinātu sarunu ceļā panāktu risinājumu. Pašlaik šī robeža ir 60 ASV dolāri, taču Zelenskis uzsver, ka tikai ievērojams samazinājums var nopietni ietekmēt Krievijas uzvedību.

Zelenskis pateicās ES Komisijai par tās uzmanību enerģētikas un banku sektoram plānotajās jaunajās sankcijās pret Krieviju. Tomēr viņš kritiski vērtēja notiekošās kompromisa sarunas, kas, viņaprāt, varētu aizkavēt mieru. Notiekošie gaisa triecieni, jo īpaši smagie uzbrukumi Kijevai, parāda starptautiskās iejaukšanās steidzamību un nepieciešamību panākt ilgtspējīgu mieru Ukrainā.

Šīs saspringtās situācijas apstākļos humanitārā situācija uzbrukumu skartajos apgabalos joprojām ir kritiska. Ir svarīgi, lai starptautiskā sabiedrība sadarbotos, lai palīdzētu šīs agresijas upuriem un panāktu ilgstošu mieru.