Agromežsaimniecība: koki kā mūsu lauku nākotnes glābēji!
Hohenheimas universitātes studenti Renningenā pēta novatoriskas agromežsaimniecības sistēmas, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību un ražas drošību.

Agromežsaimniecība: koki kā mūsu lauku nākotnes glābēji!
Hohenheimas Universitāte ir veltīta intensīvai agromežsaimniecības pētniecībai — pieejai, kas apvieno kokus un krūmus ar lauksaimniecību un ganību apsaimniekošanu. Skaļi Gabots Šī metode palīdz ne tikai palielināt bioloģisko daudzveidību, bet arī palielināt lauksaimniecības sistēmu noturību pret klimata riskiem. Jo īpaši ilgtermiņa pētījums ir parādījis, ka koku rindas pat mērenā klimata zonās var sniegt reālus ieguvumus ražas stabilizēšanai.
Pētījums Ihinger Hof Renningenā liecina, ka dažādi faktori, piemēram, koku sugas, attālums starp koku rindām, augsnes kvalitāte un klimatiskie apstākļi būtiski ietekmē ražu. Studenti analizē, kā koki regulē mikroklimatu un samazina temperatūras galējības un vēja ātrumu. Šie atklājumi pastiprina uzskatu, ka agromežsaimniecība var būt daudzsološa stratēģija nākotnes lauksaimniecībai.
Agromežsaimniecības priekšrocības un izaicinājumi
Agromežsaimniecības sistēmas raksturo spēja apvienot lauksaimniecības kultūras ar daudzgadīgiem kokaugiem. Mērķis ir izveidot elastīgas agroekosistēmas, kas ne tikai nodrošina pārtiku un barību, bet arī rada enerģiju un kokmateriālus. Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad pieaug klimata problēmas, piemēram, sausums vai stiprs lietus. Ja tas ir labi plānots, koksnes augu un subkultūru kombinācija var palielināt kopējo produktivitāti pat par 36 līdz 100 procentiem Progresīva lauksaimniecības pāreja izceļ.
Tomēr ir arī izaicinājumi, kas ir jāpārvar. Konkurence starp kokiem un kultivētajiem augiem par tādiem resursiem kā gaisma, ūdens un barības vielas var izraisīt ražas samazināšanos. Piemēram, Hohenheimas universitātes pētījuma rezultāti liecina, ka kārklu stādīšana aramzemes tiešā tuvumā var radīt ievērojamus ražas zudumus, savukārt dzīvžogiem ir aizsargājoša iedarbība uz blakus esošajām augu vietām.
Nepieciešamība veikt ilgtermiņa pētījumus par agromežsaimniecības ietekmi ekstremālos laikapstākļos ir acīmredzama. Īpaši Vācijā, kur agromežsaimniecība bija plaši izplatīta līdz 19. gadsimtam, šī pieeja tagad piedzīvo renesansi pilsētu izplešanās, tirgus prasību un augļu dārzu platību samazināšanās dēļ.
Politiskais atbalsts un nākotnes izredzes
ES agromežsaimniecību veicina kopš 2005. gada, taču tas vēl nav ieviests valsts lauksaimniecības tiesību aktos. Gaidāmajā Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) tiks nodrošināts partiju politiskais atbalsts agromežsaimniecībai. Tāpēc ir nepieciešami inovatīvi projekti un pielāgota plānošana, lai saprātīgi izmantotu šīs ekonomikas formas priekšrocības. Agromežsaimniecības sistēmu izpētes koordinācijas birojs līdz 2025. gada beigām tiks finansēts ar 260 000 eiro, lai atbalstītu pētniecības projektus un pētnieku tīklu veidošanu.
Aizraujošs jaunums ir 2024. gada vasaras semestrī Hohenheimas Universitātē plānotā maģistra moduļa ieviešana agromežsaimniecībā. Šādi pasākumi ir paredzēti ne tikai pētniecības virzībai, bet arī sabiedrības izpratnes veicināšanai par agromežsaimniecības priekšrocībām, kas, saudzīgi izmantojot dabas resursus, var sniegt ilgtspējīgu ieguldījumu nodrošinātībā ar pārtiku. Kā saka, vislabākais laiks koka stādīšanai bija pirms divdesmit gadiem; otrs labākais laiks ir šodien.