Ekonomiskā krīze Vācijā: rajonu administratori pieprasa tūlītēju lēmumu pieņemšanu!

Ekonomiskā krīze Vācijā: rajonu administratori pieprasa tūlītēju lēmumu pieņemšanu!

Vācija cīnās ar pašreizējās ekonomiskās krīzes izaicinājumiem, kas notiek jau trešo gadu pēc kārtas. Tirdzniecības nodokļa ieņēmumi sarūk, kas nopietni ietekmē pašvaldības un to budžeta situāciju. Apmaiņas ietvaros apgabalu administratori no Lejabavārijas un Augšpfalcas tikās Čamā ar Tirdzniecības un rūpniecības kameras (IHK) un Amatniecības kameras (HWK) pārstāvjiem, lai pārrunātu pašreizējo ekonomisko situāciju. Dr. Georgs Hābers (HWK), Kristians Volkmers (IHK Oberpfalz un Kelheim) un Tomass Lībmans (IHK Niederbayern) dalījās savos vērtējumos par situāciju, ko raksturo birokrātiski šķēršļi, augstas enerģijas izmaksas un ievērojams kvalificētu darbinieku trūkums. oberpfalzecho.de sīki ziņots.

Bēgļu skaita samazināšanās ir vēl viens aspekts, kas veidoja diskusiju. Apgabala administrators Ričards Reizingers uzsvēra, ka steidzami ir jāpieņem darbā kvalificēti darbinieki no ārvalstīm, taču brīdināja par nekontrolētu bēgļu pieplūdumu. Tika pārrunāti arī topošie jaunās federālās valdības politiskie lēmumi. Sebastjans Grūbers, Lejabavārijas apgabala administratoru pārstāvis, uzskata, ka šie lēmumi ir daļēji atbildīgi par pašreizējo situāciju. Apmaiņas pieredze ar kameras pārstāvjiem tiek vērtēta kā pozitīva un izdevīga.

Stabilas ekonomikas nozīme

Satraucošā pilsētu un pašvaldību budžeta situācija parāda, cik svarīga ir labi strādājoša ekonomika, lai nodrošinātu pieaugošus nodokļu ieņēmumus. Tomass Karmasins no Bavārijas rajona padomes aicināja izveidot spēcīgāku ekonomiku, lai pārvarētu problēmas. Īpaši viņš uzsvēra, ka 70 procentiem līdzekļu no federālās valdības īpašā infrastruktūras fonda, kas apveltīts ar 70 miljardiem eiro, jāieplūst pašvaldību infrastruktūrā. Čamas apgabala administrators Francs Lēflers pieprasīja, lai šie līdzekļi būtu jāizmanto ekonomikas stimulēšanai, nevis patērētāju tēriņiem.

Padziļināta ekonomiskās situācijas analīze liecina, ka Vācija šobrīd atrodas nopietnā krīzē pēc ekonomiskajiem panākumiem 2010. gados, kad tā bija pat pasaules eksporta čempione. Rūpnieciskā ražošana samazinās kopš 2018. gada, un iekšzemes kopprodukts (IKP) 2024. gadā saruka divus gadus pēc kārtas pirmo reizi kopš 2002./2003. Skaļi bpb.de Tiek prognozēts, ka bezdarbs līdz 2025. gadam pārsniegs 6 procentus un gandrīz trīs miljonus bezdarbnieku.

Izaicinājumi un piedāvātie risinājumi

Iemesli investīciju trūkumam ir dažādi. Ģeopolitiskā nenoteiktība un augstās izmaksas Vācijā kavē izaugsmi. Tiek lēsts, ka nākamajai valdībai par prioritāti būtu jānosaka nodokļu atvieglojumi investīcijām, kā arī birokrātijas samazināšana, lai uzlabotu konkurētspēju. Turklāt infrastruktūras modernizācijai nākamo desmit gadu laikā ir nepieciešami 600 miljardi eiro, kas liecina par reformu steidzamību.

Noslēgumā jāatzīmē, ka Vācijas ekonomika atrodas kritiskā fāzē, kas prasa gan politisku rīcību, gan inovatīvus risinājumus. Birokrātiskie procesi un ilgi apstiprināšanas periodi apgrūtina uzņēmumus un kavē investīcijas. Tāpēc tiek uzskatīts par nepieciešamu atvieglot kvalificētu darbinieku imigrāciju un nodrošināt stimulus ilgākam darba laikam. Ņemot vērā gaidāmo kvalificētu darbinieku trūkumu, pēc iespējas ātrāk jāīsteno pasākumi situācijas uzlabošanai. Pašreizējā krīze ir ne tikai ekonomisks izaicinājums, bet arī Vācijas politiskās stabilitātes un novatoriskā spēka pārbaude.