Piena diena Vangenā: izbaudiet Allgäu ar visām maņām!

Piena diena Vangenā: izbaudiet Allgäu ar visām maņām!

Ikgadējā Piena diena notiks svētdien, 1. jūnijā, no pulksten 11:00 līdz 15:00, kas šogad notiks Valsts dārzu izstādes teritorijā Vangenā. Šo pasākumu kopīgi organizē Allgäu-Oberschwaben lauksaimnieku asociācija un Württembergisches Allgäu lauku sievietes. Pasākuma uzmanības centrā ir piena nozīme lauksaimniecībā un Allgau kultūras ainavā. Apmeklētājus gaida dažādas atrakcijas, tostarp vietējo piena produktu degustācija un īpašas programmas bērniem, piemēram, slaukšana. Tiek piedāvātas arī ekskursijas gida pavadībā pa ganību ekosistēmu, sākot no pulksten 12:00. un 14:00. Tikšanās vieta ir ALMA am Turm, kur dalībnieki var uzzināt vairāk par govju ietekmi uz klimatu un to lomu Allgäu reģionā.

Allgau reģions ir pazīstams ar savu bagātīgo piena ražošanu un daudzveidību. Mūsu zemnieki uzsver, ka Allgäu Emmentaler tiek uzskatīts par nozīmīgāko sieru reģionā. Šim sieram saskaņā ar ES tiesību aktiem ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN), kas nozīmē, ka to var ražot tikai Allgau reģionā. Stingri kritēriji barošanas, piena ražošanas, piena pārstrādes un uzglabāšanas jomā nodrošina siera augstu kvalitāti. Parasti ražošana notiek mazos uzņēmumos vai nu Sennalpenā, vai dažās ielejas pienotavās, kur nelieli attālumi un tradicionālās ražošanas metodes veicina kvalitāti un ir videi draudzīgas.

Piena tirgus un tā izaicinājumi

Piena ražošana ir viena no svarīgākajām ražošanas nozarēm Vācijas lauksaimniecībā. Saskaņā ar Bmel Vācijas piena rūpniecība ir lielākā pārtikas rūpniecības nozare, un 2020. gadā aptuveni 57 000 uzņēmumu ar 3,9 miljoniem dzīvnieku kopumā saražoja 33,1 miljonu tonnu piena. Šis skaitlis parāda nozares milzīgo ekonomisko nozīmi, kas sniedz ieguldījumu Vācijas lauksaimniecībā ar ražošanas vērtību aptuveni 10,8 miljardu eiro apmērā.

Tomēr piena tirgus saskaras ar izaicinājumiem. Nepārtraukts piena fermu skaita samazinājums un slaucamo govju skaita pieaugums uz vienu īpašnieku raksturo nozares struktūru. Politikas sistēmas, tostarp kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas kopš 2003. gada, arī ir veicinājušas pārmaiņas. Piena cenu krīzes 2009., 2012. un 2015./16.gadā ir pierādījušas, cik nestabils ir tirgus un cik lielas var svārstīties apmaksātās piena cenas. Piena krīzes zemākajā punktā 2015./16.gadā cena noslīdēja līdz 22,8 centiem/kg, savukārt 2017.gada beigās sasniedza 38,98 centus/kg. 2020. gadā izmaksas cena bija 32,84 centi/kg.

Kopumā ir skaidrs, ka Vācijas piena nozari ietekmē ne tikai iekšējie izaicinājumi, bet arī tā reaģē uz starptautisko tirgu, kur aptuveni puse no Vācijā pārstrādātā piena tiek eksportēta. Vācija joprojām ir lielākā piena ražotāja ES, kam seko Francija.