Emmerbahs tagad plūst cauri jaunai, plašākai gultnei - eko brīnums!

Emmerbahs tagad plūst cauri jaunai, plašākai gultnei - eko brīnums!

Ziemeļreinā-Vestfālenē ir pabeigts svarīgs vides projekts Emmerbahas renaturācijai. Apjomīgo automaģistrāles paplašināšanas darbu ietvaros A1 tiek paplašināts no četrām uz sešām joslām. Tas prasīja arī nepieciešamos pasākumus esošajā infrastruktūrā, tostarp vecā tilta nojaukšanu pār Emmerbach, kas tagad ir aizstāts ar plašāku un modernu struktūru. Šis jaunais tilts jau ir pabeigts un ļaus upei atkal izveidot dabisku līkumu, kas ne tikai uzlabos plūsmas ātrumu, bet arī paaugstinās ūdens ekoloģisko kvalitāti. Kā ziņo WDR, kopš 2025. gada 12. jūnija Emmerbaha plūst pa savu jauno, platāko gultni, kas ir 100 metri gara un turpina braukt zem šosejas.

Emmerbach agrāk ir cietis no iztaisnošanas 1960. gados. Pirmie renaturācijas pasākumi ūdens ekoloģiskai uzlabošanai tika veikti 1986. gadā, kā rezultātā ievērojami palielinājās dzīvnieku un augu sugu skaits šajā apgabalā. Turpinoties renaturācijas projektiem, daudzas Emmerbahas daļas tagad ir kļuvušas par sugām bagātām palieņu ainavām. Nosēdumi no vecās gultnes tika transportēti uz jauno gultni, lai veicinātu mikroorganismu un mikroorganismu nogulsnēšanos, kam ir liela nozīme visas ekosistēmas uzlabošanā.

Renaturācija kā valsts valdības prioritāte

Ziemeļreinas-Vestfālenes ūdenstilpņu renaturācijai ik gadu kopumā ir pieejami 80 miljoni eiro. Jau ir finansēti aptuveni 300 projekti, lai ekoloģiski uzlabotu strautus un upes un mainītu vēsturisko iztaisnošanu. Kā uzsvērts [Land NRW] tīmekļa vietnē (https://www.land.nrw/pressemitigung/80-millionen-euro-pro-jahr-foerderung-fuer-die-renaturierung-von-gewaessern), tiek uzsvērta arī ūdenstilpņu kā dzīvnieku un augu sugu dzīvotņu nozīme.

Štata valdības mērķis ir panākt, lai visi Ziemeļreinas-Vestfālenes ezeri un upes vēlākais līdz 2027. gadam sasniegtu ES Ūdens pamatdirektīvas ekoloģiskos mērķus. Pašlaik veiktā inventarizācija liecina, ka tikai 6% no 13 750 kilometriem ūdenstilpņu Ziemeļreinā-Vestfālenē ir ekoloģiski labā stāvoklī, savukārt 94% ūdenstilpņu ir vidēji sliktā stāvoklī. Galvenais šīs satraucošās situācijas cēlonis ir sliktās ūdens struktūras, ko izraisījusi cilvēka iejaukšanās, īpaši industrializācijas laikā.

Pagājušajā gadā tika veikts darbs arī pie cita renaturācijas projekta, kas ietvēra palienes ierīkošanu, lai Emera upi atkal izvadītu pa dabisku upes gultni. Šie plūdi it kā tika atklāti pēc trīs gadus ilgušiem būvniecības darbiem un aptuveni 13 miljonu eiro investīcijām. Uzstādītie grunts slīdkalniņi ļauj zivīm labāk pārvietoties ūdenī, kas palielina sugas izdzīvošanas iespējas.