Dronu aizsardzība Lielbritānijai: jaunas tehnoloģijas cīņā pret Krieviju!

Dronu aizsardzība Lielbritānijai: jaunas tehnoloģijas cīņā pret Krieviju!

Laikā, kad visā pasaulē pieaug bezpilota lidaparātu radītie draudi, uzņēmums DefSecIntel ir izstrādājis jaunu koncepciju, kas pazīstama kā “drona siena”. Šī sistēma apvieno mobilos un statiskos sensorus, lai atklātu ienaidnieka uzbrukumus un varētu palīdzēt atturēt no Krievijas agresijas. Izpilddirektors Jaanus Tamm uzsver, ka tehnoloģija ir salīdzinoši lēta, taču, lai izveidotu efektīvu bezpilota lidaparātu aizsardzību, ir nepieciešami ievērojami ieguldījumi un apmācīts personāls. Apvienotās Karalistes valdība iegulda 4 miljardus mārciņu autonomās sistēmās un plāno dažādus digitālās integrācijas pasākumus, lai risinātu šo problēmu. Express ziņo, ka Lielbritānijas radaru sistēmām ir ievainojamības, kuras cita starpā izmanto cilvēku kontrabandisti.

Būtisks jautājums ir tas, ka Lielbritānija nav aktīvi iesaistījusies sarunās Kopenhāgenā, kur ES līderi virzīja uz priekšu plānus izstrādāt bezpilota lidaparātu aizsardzību uz NATO austrumu robežām. Tikmēr eksperti brīdina, ka kritiskā infrastruktūra, piemēram, vēja parki, ir neaizsargāta pret sprāgstvielām piekrautu dronu uzbrukumiem. Sibilīnas pārstāvis Džastins Kramps atklāj, ka Apvienotā Karaliste atpaliek dronu aizsardzībā un aicina ātrāk reaģēt uz gaidāmajiem draudiem. Lēdija Meningema-Bullere, bijusī MI5 vadītāja, uzsver rīcības steidzamību, paziņojot, ka Lielbritānija jau karo ar Krieviju.

Reģionālie draudi un starptautiskā reakcija

Situācija neaprobežojas tikai ar Apvienoto Karalisti. Eiropā pieaugošie Krievijas dronu gaisa telpas pārkāpumi rada satraucošas situācijas. 26. septembra videokonferences laikā ES aizsardzības ministri ziņoja par incidentiem, kuros nesankcionēti bezpilota lidaparāti spējuši pārkāpt Polijas un Rumānijas gaisa telpu. Šādu incidentu dēļ uz laiku tika slēgtas Dānijas un Norvēģijas lidostas. RFE/RL uzsver, ka ministru diskusiju mērķis ir koordinēt sensoru un traucētāju izmantošanu efektīvai dronu aizsardzībai.

Satraucošs piemērs notika, kad aptuveni 20 Krievijas bezpilota lidaparāti šķērsoja Polijas gaisa telpu 9. un 10. septembrī, kā rezultātā tika aktivizēti NATO pārtvērēji. Par līdzīgiem incidentiem nesen ziņoja arī Rumānija. Aculiecinieki ziņoja, ka redzējuši bezpilota lidaparātus ar kvēlojošām gaismām, mudinot varas iestādes klasificēt darbību kā hibrīdu un koordinētu, nenosaucot skaidru vainīgo. Šie incidenti uzsver zemo izmaksu bezpilota lidaparātu (UAV) radītās briesmas, jo tie var izraisīt nopietnus traucējumus Eiropas civilajā un militārajā gaisa telpā, neizraisot tiešu militāru konfliktu.

Iekšējā drošība Vācijā

Ņemot vērā šos notikumus, federālais iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrindts paziņojis, ka vairāk investēs iekšējā drošībā un plāno visaptverošu Aviācijas drošības likuma reformu. Dobrindts uzsver nepieciešamību efektīvi atklāt, atturēt un pārtvert dronus. Laiks ziņo par gaidāmo "bruņošanās sacensību" starp bezpilota lidaparātu draudiem un atbilstošiem aizsardzības pasākumiem Vācijā.

Pēdējo nedēļu laikā pieaugošie gaisa telpas pārkāpumi, tostarp Olborgas lidostā Dānijā, ir vēl vairāk veicinājuši diskusijas par Eiropas gaisa telpas drošību. Dobrindts arī kritizēja balsis no AfD, kas nevēlas atzīt Krievijas naidīgos nodomus. Viņš skaidri norāda, ka Vācija ir nonākusi jaunā realitātē, kurā hibrīdkarš rada nopietnus draudus.