500 miljardi eiro Vācijai: infrastruktūra, klimata aizsardzība un daudz kas cits!

500 miljardi eiro Vācijai: infrastruktūra, klimata aizsardzība un daudz kas cits!

Federālā valdība plāno paplašināt savu finansiālo elastību, lai spētu reaģēt uz dažādiem sociālajiem izaicinājumiem. Centrālais pasākums ir iespēja aizņemties vairāk nekā 500 miljardu eiro apmērā, ko paredzēts īstenot ārpus esošās parādu bremzes. Tas varētu vēstīt par pamatīgām izmaiņām Vācijas finanšu politikā. Skaļi Bietigheimas laikraksts Naudas paredzētais izlietojums ir plašs un cita starpā ietver civilo un civilo aizsardzību, transportu, slimnīcu un enerģētikas infrastruktūru, kā arī izglītību, pētniecību un digitalizāciju. Turklāt 100 miljardi eiro ir plānoti klimata aizsardzībai un vēl 100 miljardi eiro ir paredzēti federālo zemju ieguldījumiem infrastruktūrā.

Bundestāga budžeta komiteja jau ir apstiprinājusi visaptverošu finanšu paketi drošībai un investīcijām, kas varētu radīt jaunu parādu līdz pat vienam triljonam eiro. Šeit aktuāli ir arī aizsardzības izdevumi, jo parādu bremžu mazināšana ļautu federālajai valdībai nodrošināt papildu līdzekļus militāriem vai civilās aizsardzības pasākumiem. To virza plānotais speciālais fonds, kura izveidei jaunievēlētajam Bundestāgam jāpieņem attiecīgs likums. Kā ZDF šodien ziņots, par parādu paketi otrdien tiks balsots Bundestāgā, pirms piektdien pieņems lēmumu Federālā padome.

Plānotie izdevumi un to ietekme

Finansējuma paketes pamatprincipus savos pētījumos noteica Savienība un VPD. Lai paketi tomēr pieņemtu, nepieciešamas izmaiņas pamatlikumā, kam nepieciešamas zaļzemnieku balsis. Šķiet, ka politiskā ainava ir sarežģīta, jo īpaši tāpēc, ka aizņēmumi civilajai un civilajai aizsardzībai, kā arī militārajai palīdzībai, piemēram, atbalstam Ukrainai, netiks pakļauti parāda bremzei, kamēr izdevumi pārsniegs noteiktu procentuālo daļu no iekšzemes kopprodukta.

2025. gadā Ukrainai plānota militārā palīdzība četru miljardu eiro apmērā, kas vien parāda, cik cieši ir saistīti drošības un infrastruktūras jautājumi. Jauns Pamatlikuma 143.h pants paredzēts, lai dotu iespēju izveidot īpašu fondu ar savu kredīta atļauju.

Federālisms un juridiskā nenoteiktība

Būtisks aspekts šo pasākumu īstenošanā ir iespēja veidot jaunu valstu strukturālo parādu, ko paredzēts palielināt līdz 0,35 procentiem no IKP, kas atbilst aptuveni 15 miljardiem eiro. Aizņēmumu sadale būtu jāregulē ar federālo likumu. Bādenes-Virtembergas finanšu ministrs pauda bažas par ietekmi uz federālismu un juridiskajām neskaidrībām, kas varētu rasties no plānotajām izmaiņām pamatlikumā.

Kopumā pašreizējās norises skaidri parāda, cik svarīga ir skaidra un ilgtspējīga finansēšanas politika, lai risinātu turpmākos izaicinājumus. Mērķa pasākumiem būs tālejošas sekas Vācijas politiskajā un sociālajā vidē, un tie varētu noteikt turpmāko investīciju un drošības pasākumu kursu.