Dabas katastrofu nodarītie miljardiem lieli zaudējumi: uzmanības centrā Bādene-Virtemberga!

Dabas katastrofu nodarītie miljardiem lieli zaudējumi: uzmanības centrā Bādene-Virtemberga!

2022. gadā dabas katastrofas Bādenē-Virtembergā nodarīja postošus zaudējumus 1,601 miljardu eiro apmērā. Šī summa attiecas uz īpašuma un transportlīdzekļu apdrošināšanai nodarīto kaitējumu un ir divas reizes lielāka salīdzinājumā ar iepriekšējo, 2023.gadu, kad kopumā nodarītie zaudējumi bija 662 miljoni eiro. Valsts mērogā nodarītie zaudējumi kopumā sasniedza 5,7 miljardus eiro, kas ilgtermiņā tiek uzskatīts par augstu. Vairāk nekā puse no šiem postījumiem rodas Vācijas dienvidos, un Bādene-Virtemberga nedaudz apsteidz Bavāriju. Bavārijā postījumi samazinājās, neskatoties uz plūdiem.
Par to ziņo Süddeutsche.deDabas apdraudējumi Bādenē-Virtembergā tiek apdrošināti biežāk nekā Bavārijā, un jūnija plūdu radītie postījumi Rudersbergā (Rems-Murr apgabals) bija īpaši nozīmīgi. Pēc aplēsēm, kopējie zaudējumi Bavārijā un Bādenē-Virtembergā sasniedz aptuveni četrus miljardus eiro, no kuriem tikai aptuveni puse ir apdrošināta.

Zaudējumu apmērs dažādās federālajās zemēs ir ļoti atšķirīgs. Trešais lielākais postījums reģistrēts Ziemeļreinā-Vestfālenē - 613 miljoni eiro, tai seko Lejassaksija ar 313 miljoniem eiro un Hese ar 252 miljoniem eiro. Ja skatāmies uz zaudējumiem citās federālajās zemēs, Zāras zeme ziņo par 171 miljonu eiro, Reinzeme-Pfalca un Saksija katra ziņo par 166 miljoniem eiro. Vismazākie zaudējumi nodarīti Brēmenei un Mēklenburgai-Priekšpomerānijai – attiecīgi 17 miljoni eiro un 34 miljoni eiro.

Klimata pārmaiņas un to sekas

Rezultāti skaidri parāda klimata pārmaiņu ievērojamās sekas. GDV ģenerāldirektors Jorgs Asmusens uzsver nepieciešamību pēc drosmīgiem pasākumiem, lai pielāgotos jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem. Jo īpaši infrastruktūras, ēku un pilsētu jutīgums pret ūdeni kļūst arvien aktuālāks. Saskaņā ar 2023. gada dabas apdraudējumu ziņojumu zaudējumi no dabas katastrofām īpašuma un transportlīdzekļu apdrošināšanā 2023. gadā sasniedza 5,6 miljardus eiro, kas uzsver jautājuma steidzamību.

Plūdu notikumu pieaugums ir tiešs klimata pārmaiņu rezultāts, un sociālā sagatavotība tiek uzskatīta par nepietiekamu. Dati liecina, ka sagaidāms, ka līdz 2050. gadam ar klimatu saistītu ārkārtēju laikapstākļu radītie postījumi, piemēram, stiprs lietus, plūdi, vētras, krusa un ugunsgrēki, būs vismaz divas reizes lielāki. Federālā vides aģentūra uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas pielāgošanās klimatam un norādīja uz nepieciešamību rīkoties finanšu un apdrošināšanas nozarēs.Papildinformāciju var atrast Federālās vides aģentūras tīmekļa vietnē.

Lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, GDV ne tikai aicina veikt pasākumus, lai izvairītos no postījumiem, bet arī Vācijai pastiprināt centienus, lai sasniegtu Parīzes klimata mērķus. Ikgadējais dabas apdraudējumu ziņojums sniedz visaptverošus datus un analīzi par šīm tēmām un ir vērtīgs resurss klimata izpētē. Datubāze apkopo Vācijas apdrošinātāju zināšanas par dabas katastrofu radītajiem postījumiem un atbalsta sabiedrību, gatavojoties turpmākajiem notikumiem.