Investīciju stimuls: koalīcija plāno nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem!

Investīciju stimuls: koalīcija plāno nodokļu atvieglojumus uzņēmumiem!

Federālā valdība plāno steidzami nepieciešamos atvieglojumus ekonomikai, lai uzlabotu investīciju klimatu Vācijā. Gaidāmās koalīcijas komitejas ietvaros tika apspriesta tā dēvētā “investīciju pastiprinātāja” ieviešana, kas cita starpā ietver arī uzņēmumu nolietojuma samazināšanos. Tas paredzēts, lai mudinātu uzņēmumus vairāk investēt jaunās sistēmās, jo daudzi uzņēmumi līdz šim ir bijuši vilcināti par investīcijām.

Pozitīvo noskaņojumu apspriežu laikā izcēla centrālās komitejas deputāts Frīdrihs Mercs. Koalīcijas komiteja, kuras sastāvā ir vienpadsmit deputāti – desmit vīrieši un viena sieviete, turpmāk tiksies vismaz reizi mēnesī, lai apspriestu fundamentālus politiskos jautājumus. Tomēr tas jau ir izraisījis kritiku par neatbilstošu dzimumu pārstāvību, kas arvien vairāk tiek uzskatīta par problēmu politiskajā vidē.

Sīkāka informācija par jaunajiem nodokļu politikas noteikumiem

Attiecībā uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem 2025.gada aprīlī publicētajā koalīcijas līgumā starp CDU/CSU un SPD bija teikts, ka tiek plānota nodokļu reorganizācija. Tas paredz no 2028. gada 1. janvāra pakāpeniski samazināt uzņēmumu nodokli par vienu procentpunktu. Uzņēmumu nodoklis šobrīd ir 15% un ilgtermiņā paredzēts samazināt līdz 10%. Ir strīdīgs jautājums, vai un kā šie plānotie nodokļu samazinājumi gūs vairākumu Federālajā padomē.

Turklāt laika posmā no 2025. līdz 2027. gadam ir paredzēts ieviest sarūkošu bilances amortizācijas likmi 30% apmērā investīcijām iekārtās. Šī pasākuma mērķis ir uzlabot nodokļu regulējumu jo īpaši uzņēmumiem. Pašreizējais regulējums par bilances nolietojuma samazināšanos zaudē spēku 2024. gada beigās, kas pastiprina vajadzību pēc ātras ieviešanas.

Ekonomiskais redzējums un izaicinājumi

Koalīcijas līguma "Atbildība par Vāciju" mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgu un augošu ekonomiku. Lai to panāktu, plānotas plašas valsts investīcijas infrastruktūrā, aizsardzībā un drošībā. Īpašs uzsvars tiek likts uz nepieciešamību stiprināt pārliecību par valsts spējām, saskaroties ar tādām globālām krīzēm kā COVID-19 pandēmija, enerģijas cenu šoks un Ukrainas konflikts.

Plānos ietilpst arī strukturālo reformu veikšana, lai paātrinātu ekonomikas izaugsmi un mazinātu birokrātiju. Pieejas daļa ir arī pasākumi, lai palielinātu nodokļu atbalstu pētniecībai un uzlabotu apstākļus riska un izaugsmes kapitālam. Papildus tam paredzēts izveidot īpašu fondu 500 miljardu eiro vērtībā, lai samazinātu investīciju atlikumu.

Mērķis ir arī samazināt elektroenerģijas cenas, lai radītu uzticamu ietvaru turpmākajām investīcijām. Plānotais nākotnes fonds, kuru līdz 2030. gadam paredzēts palielināt līdz 10 miljardiem eiro, ir vēl viens instruments, lai stiprinātu privātās izaugsmes finansējumu un veicinātu inovācijas tādās svarīgās tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts un biotehnoloģijas. Šie visaptverošie pasākumi ir paredzēti, lai ne tikai pārvarētu pašreizējās ekonomikas problēmas, bet arī liktu pamatus turpmākai izaugsmei.

Tomēr pašreizējā nenoteiktība pasaules tirdzniecībā un tarifu paaugstināšana varētu turpināt negatīvi ietekmēt ekonomikas attīstību, tāpēc ir nepieciešama rūpīga nolemto pasākumu īstenošana.