Zaļais jauniešu līderis izraisa sajūsmu ar ACAB džemperi un kritiku

Zaļais jauniešu līderis izraisa sajūsmu ar ACAB džemperi un kritiku

Grupa Green Youth tika kritizēta pēc viņu līderes Džetas Nītzardas Instagram ieraksta. Savā ierakstā viņa prezentēja sporta kreklu ar uzrakstu “ACAB” (All Cops Are Bastards) un vāciņu ar saukli “Ēd bagātos”, kas nosoda sociālo nevienlīdzību. Tas izraisa pretrunīgas reakcijas un rada jautājumus par Zaļās jaunatnes nostāju policijā. Bundestāga viceprezidente Andrea Lindholca runāja caur

Nītzards savā ierakstā uzdeva provokatīvu jautājumu: "Kas, pēc Jūlijas Klēkneres domām, ir sliktāks: ACAB džemperis – ēdiet bagāto cepuri?", ko var interpretēt kā atsauci uz incidentu Bundestāgā, kurā kreisais deputāts savas cepures dēļ izraisīja vētru. Šis incidents ne tikai izraisīja Zaļo jaunatni, bet arī politiskās debates par to, kā rīkoties ar policiju un tās sociālo kontekstu. Policijas arodbiedrības federālais priekšsēdētājs Johens Kopelke šo ierakstu raksturoja kā "diezgan nožēlojamu" un apsūdzēja Zaļo jauniešu mēģinājumus piesaistīt uzmanību ar "pusaudžu naidu pret policiju".

Kritika un atbalsts partijā

Zaļās partijas parlamenta frakcijas iekšpolitikas pārstāvis Marsels Emmerihs nekavējoties norobežojās no Nīčarda izteikumiem un uzsvēra cieņu, ko policija ir pelnījusi sabiedrībā. Arī frakcijas vadītāja vietnieks Konstantīns fon Nots komentēja šo saukli, nosaucot to par "nepieņemamu un aizskarošu". Neskatoties uz kritiku partijā, mirkļbirka #jette joprojām ir aktuāla tēma vietnē X un parāda, cik polarizēti ir viedokļi par šīm tēmām.

Turklāt AfD deputāte Keja Gotšalka jautāja, vai incidents, iespējams, varētu ietekmēt Federālo Konstitūcijas aizsardzības biroju, kas būtiski paplašina šo debašu dimensiju. Fakts, ka attēls joprojām tiek kopīgots sociālajos medijos, neskatoties uz Instagram stāstu redzamību 24 stundu garumā, liecina par problēmas pastāvīgo jutīgumu.

Sociālais konteksts un policijas kritika

Plašāka sociālā izpratne par problēmām policijas spēkos, jo īpaši saistībā ar rasistisko vardarbību un strukturālo rasismu, ir ieguvusi nozīmi starptautiskajās kustībās, piemēram, Black Lives Matter. Pēdējos gados ir pieaugušas diskusijas par policijas vardarbību un aicinājumiem veikt reformas un, iespējams, pat likvidēt represīvās institūcijas. Vēsturiski policijas vardarbības gadījumi, piemēram, Ērika Gārnera un Džordža Floida nāve, ir izraisījuši daudzus protestus visā pasaulē un veicinājuši sabiedrības uztveri par policijas kritiku.

Aicinājums pārdalīt resursus sociālajām jomām, kas risina noziedzības cēloņus, ir galvenā šo debašu daļa. Lai gan daži, piemēram, Nītzards, izsaka provokatīvus paziņojumus, ir citi, kas cenšas panākt diferencētu un cieņpilnu pieeju policijai. Šī sašķeltā attieksme sabiedrībā izraisa intensīvu diskursu par nepieciešamajiem darījumiem ar drošības iestādēm un to lomu mūsdienu pasaulē.