Schwäbisch Hall paļaujas uz koksni: biosiltums nākotnei!

Schwäbisch Hall paļaujas uz koksni: biosiltums nākotnei!

Schwäbisch Hallē tika nodota ekspluatācijā jauna malkas siltummezgla, kas no nākamās apkures sezonas ieņems centrālo lomu pilsētas energoapgādē. Pašlaik izmēģinājuma darbība norisinās līdz maija beigām, pirms siltummezgls tiek izslēgts vasarā. Sistēma regulārā darbībā sāks darboties no rudens. Saskaņā ar ZFK šķeldas katla iespaidīgā siltuma jauda ir 5000 kilovati. Tas sedz aptuveni 10% no siltumenerģijas prasībām komunālajos tīklos, kas ir būtisks atvieglojums videi.

Siltumcentrāle, kas tika uzcelta aptuveni 2500 kvadrātmetru platībā, šķeldu iegūst tikai no reģiona. Koksnes šķeldas krātuvē var uzglabāt ap 4500 kubikmetru kurināmā, kas galvenokārt sastāv no meža koksnes un ainavu veidošanas materiāliem. Ievērojama materiāla daļa nāk no smalcināšanas vietām Švībišholas rajonā. Lai garantētu degvielas piegādes drošību, pašvaldības komunālie uzņēmumi ir noslēguši sadarbību ar rajonu.

Vides ilgtspējība un CO2 ietaupījums

Lēmums dedzināt koksni kā atjaunojamo energoresursu netika pieņemts bez pamata. Stadtwerke Schwäbisch Hall īsteno visaptverošu stratēģiju “zaļai” centralizētajai siltumapgādei. Šo stratēģiju atbalsta biomasas siltumcentrāle kā pirmais liela mēroga pasākums. Ar prognozēto 4000 darba stundu gadā siltummezgls spēs ietaupīt aptuveni 4000 tonnu CO2 gadā, salīdzinot ar parasto dabasgāzes apkuri.

Taču malkas apkures pozitīvā ietekme uz vidi ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Saskaņā ar BMUV ir svarīgi uzsvērt, ka koksnes kā kurināmā izmantošana nav automātiski CO2 neitrāla. Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana ir ļoti svarīga, lai realizētu ekoloģiskos ieguvumus un samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Kritika un sabiedriskas diskusijas

Lai gan projekts Schwäbisch Hall var tikt uzskatīts par pozitīvu atjaunojamās enerģijas izmantošanas piemēru, ir arī kritiskas balsis par malkas dedzināšanu kopumā. Pilsētās, piemēram, Kemnicā un Hamburgā, plāni būvēt vai pārveidot termoelektrostacijas, lai dedzinātu malku, izraisa publiskas debates un protestus. Piemēram, Hamburgā uzņēmums Hamburger Energiewerke atteicās no malkas dedzināšanas plāniem 2024. gada beigās pēc ievērojamas iedzīvotāju pretestības.

Diskusija par biomasas kā enerģijas avota izmantošanu liecina, ka ir nepārtraukti jāpārskata enerģētikas pārejas stratēģijas, kā arī jāapsver alternatīvas pieejas. Saskaņā ar Federālās vides aģentūras sniegto informāciju, pieaugošā atjaunojamās enerģijas izmantošana dod izšķirošu ieguldījumu fosilā kurināmā aizstāšanā. 2024. gadā, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus, varētu izvairīties no vairāk nekā 256 miljoniem tonnu CO2 ekvivalentu.

Kopumā diskusija par malkas dedzināšanu kā daļu no risinājuma klimata mērķu sasniegšanai joprojām būs pretrunīga, savukārt pašvaldības komunālie uzņēmumi Schwäbisch Hall pilda savu atbildību par ilgtspējīgu enerģijas piegādi un tādējādi sper svarīgu soli ceļā uz videi draudzīgāku nākotni.