Nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem Hohenlohe rajonā: Prokuratūra izmeklē govju operācijas!

Nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem Hohenlohe rajonā: Prokuratūra izmeklē govju operācijas!

Vācijā aptuveni miljons liellopu un slaucamo govju dzīvo piesietās novietnēs, kas ir izplatīta prakse daudzās fermās, īpaši valsts dienvidrietumos. Tomēr šī metode tiek arvien biežāk kritizēta, jo īpaši tāpēc, ka dzīvnieku aizsardzības organizācija Aninova ziņoja par liellopu fermu Hohenlohe rajonā par “nežēlīgu izturēšanos pret dzīvniekiem”. Pēc tam Heilbronas prokuratūra sāka izmeklēšanu, kas vēl vairāk pastiprināja debates par piesaisti. Šodien, 2025. gada 18. jūnijā, ziņo Štutgartes ziņas ka dzīvnieku aizsardzības organizācija Aninova publicējusi attēlus, kas dokumentē govju ciešanu eksistenci.

Fotogrāfijās, kas uzņemtas 2025. gada 15. martā Brecfeldē, Hohenlohekreisā, redzamas ap 50 govīm, kas stallī tiek turētas pie ķēdēm visu gadu. Aninova izpilddirektors Jans Peifers sacīja, ka dzīvnieki pat nevar apgriezties. Šos šausminošos apstākļus apstiprināja arī Künzelsau veterinārais birojs, kurš konstatēja “nelielus līdz vidēji smagus defektus”, tostarp pārmērīgi garus nagus slaucamai govs. Attiecīgais lauksaimnieks ir iesniedzis iebildumu pret veterinārā biroja prasībām, un lēmums vēl nav pieņemts.

Piesiešanas pozas kritika

Piesiešana nav tieši aizliegta, taču, pēc dzīvnieku aizsardzības organizāciju domām, ar to tiek pārkāpts Dzīvnieku labturības likums, ja tas dzīvniekiem rada ievērojamas sāpes vai ciešanas. Šis lopkopības veids gadu desmitiem bija visrentablākais risinājums, un to praktizē aptuveni puse no visām Bādenes-Virtembergas un Bavārijas saimniecībām. Bādenes-Virtembergas Lauksaimniecības ministrija apzinās problēmu un atbalsta uzņēmumus, lai tie pārietu uz sugām piemērotāku audzēšanu, taču tiesiskais regulējums joprojām ir nepietiekams.

Hohenlohe pienotava, kas iepērk pienu no apsūdzētā zemnieka, nolēmusi pagaidām pienu vairs nepieņemt. Šī pienotava reklamē, ka tās govis ir laimīgas un ilgtspējīgi audzētas, taču piesiešana šajā reklāmas stratēģijā nav minēta. Interesanti, ka piens 85% piena iegūst no citām saimniecībām, kas ražo 3. līmeni (svaiga gaisa piekļuve ganībām), kas rada pozitīvu kontrastu ar pašreizējo situāciju.

Sabiedrības reakcija un turpmākā attīstība

Austrijā piesiešana visa gada garumā ir aizliegta piecus gadus, savukārt Vācijā jau ilgu laiku ir bijuši atkārtoti centieni ieviest līdzīgu aizliegumu. Lauksaimniecības ministrs Sems Özdemirs nesen izvirzīja šādu aizliegumu, taču to atcēla viņa pēctecis Aloizs Rainers. Dzīvnieku aizsardzības organizācijas šos lēmumus uzskata par neadekvātiem, un tie rada neapmierinātību par varas iestāžu toleranci pret piesiešanu.

Speciālisti brīdina par iespējamām ekonomiskajām sekām, ja lauksaimniecībā nenotiks konsekvents pavērsiens. Zemkopības ministrija lēš, ka daudzas mazās saimniecības pārtrauks darbību, iespējams, ekonomisku apsvērumu dēļ. Tas var izraisīt lielo korporāciju pieaugumu, kas varētu vēl vairāk saasināt jau tā saspringto situāciju lopkopībā.

Heilbronas prokuratūras veiktās izmeklēšanas, kas balstītas uz Aņinovas sūdzību krimināllietā, ir vairojušas sabiedrības izpratni par piesiešanas pārkāpumiem. Lauksaimniekam varētu draudēt līdz 25 000 eiro liels sods, ja izrādīsies, ka viņš ir pārkāpis Dzīvnieku aizsardzības likumu.

Rezumējot, debates par piesiešanu un no tās izrietošiem dzīvnieku labturības jautājumiem ir steidzami jāapsver. Lai gan varas iestādēm un uzņēmumiem ir grūti rast risinājumus, atliek vien redzēt, kādas konkrētas izmaiņas šī situācija galu galā radīs.