Inovatīva žāvēšanas tehnoloģija: Seetal sagatavots ilgtspējīgai lauksaimniecībai!

Inovatīva žāvēšanas tehnoloģija: Seetal sagatavots ilgtspējīgai lauksaimniecībai!

Pagājušajā sestdienā durvis vēra Ešenbahas zāles žāvēšanas kooperatīvs un aicināja interesentus apskatīt jauno kaltes tvertni. Šī modernā iekārta, kas atrodas 82 gadus vecajā Grasteri ēkā, šovasar apstrādās no 2000 līdz 3000 tonnām zāles un kukurūzas. Jaunās tehnoloģijas ieviešana ne tikai sola uzlabotu žāvēšanas procesu, bet arī aktīvi veicina CO2 izmešu samazināšanu. Seetaler ziņnesis ziņo, ka jaunā žāvēšanas tehnoloģija ir par 15% energoefektīvāka un nodrošina līdzvērtīgu žāvēšanas procesu tam, kas parasti notiek saulainās siena laukos tikai 10 minūtēs.

Atvērto durvju dienā tika detalizēti izskaidrotas mākslīgās žāvēšanas priekšrocības. Lauksaimnieki varēja uzzināt par priekšrocībām un sarunāties veikalā. Svarīgi ir tas, ka ātra žāvēšana samazina barības vielu zudumu. Sausā zāle, kas tiek ražota pavasarī, ir bagāta ar cukuru un tāpēc ir enerģētiski bagāta barības alternatīva, kas ideāli piemērota liellopiem un slaucamām govīm.

Progress un ilgtspēja lauksaimniecībā

Jaunajā žāvēšanas cilindrā žāvēšanai tiek izmantota sašķidrināta gāze, nevis kurināmā eļļa, tādējādi vēl vairāk samazinot ietekmi uz vidi. Viss process ir optimizēts, izmantojot siltuma atgūšanu. Pēc žāvēšanas barību kubu presē pārstrādā lielos barības kubiņos. Šī pieeja ir paredzēta ne tikai, lai nodrošinātu ilgstošu zāles un kukurūzas žāvēšanu Seetal, bet arī ir rentabla alternatīva dārgas barības iegādei.

Zāles žāvēšanas kooperatīvā šobrīd ir 168 biedri, un tā gada apgrozījums ir aptuveni miljons franku. Atklāšana notika labos laikapstākļos un pulcēja ap 300 apmeklētāju, kas baudīja festivāla ēdienu un muzikālu izklaidi.

Lauksaimniecība un tās emisijas

Plašākā kontekstā diskusija par ilgtspējīgu lauksaimniecību attiecas arī uz siltumnīcefekta gāzu emisijām. Saskaņā ar to Federālā vides aģentūra Lauksaimniecības nozare 2024. gadā kopumā radīja 53,7 miljonus tonnu CO2 ekvivalentu, kas atbilst aptuveni 8,2 % no visām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Mobilā un stacionārā sadedzināšana rada vēl 62,1 miljonu tonnu, kas kopā veido 9,6%.

Lielu daļu no šīm emisijām var attiecināt uz lopkopību un minerālmēslu izmantošanu. Īpaši problemātiskas ir metāna un slāpekļa oksīda emisijas, kas rodas gremošanas procesu un kūtsmēslu apstrādes rezultātā. Tomēr lavandas skābes pakāpeniska metāna emisiju atcelšana no lopkopības pēdējos gados ir pozitīva tendence, ko veicinājuši dažādi pasākumi.

Notikumi Ešenbahā liecina, ka sasniegumus lauksaimniecībā var padarīt ne tikai efektīvus, bet arī videi draudzīgus. Zāles žāvēšanas kooperatīvs risina tieši šos jautājumus, lai veicinātu ilgtspējīgu un nākotnei drošu lauksaimniecību.