Ekstrēmisms Sindelfingenā: eksperti brīdina par glāstīšanu!

Ekstrēmisms Sindelfingenā: eksperti brīdina par glāstīšanu!

Islāmisms Vācijā: eksperta Gildena Hennemana brīdinājumi

Islāmisma eksperts Gildens Hennemans nesen komentēja situāciju Sindelfingenā un vērsa uzmanību uz briesmām, ko rada islāmistu un labējo ekstrēmistu kustības. Saskaņā ar ziņojumu Štutgartes ziņas Pilsētā arvien vairāk pasākumu rīko tādas grupas kā islāma kopiena Milli Görüs (IGMG), pelēkie vilki un Ditib. Viens no šiem notikumiem bija liela mēroga gavēņa laušana tirgus laukumā, ko Hennemans novēroja kritiski.

Hennemans uzsver, ka islāmistu un turku labējo ekstrēmistu grupējumi nav demokrāti, un brīdina par “omulīgu kursu”, risinot Turcijas ekstrēmismu. Jūsuprāt, Vācijas politiķiem vēl ir daudz darāmā, lai atbilstoši risinātu šo problēmu. Viņa brīdina, ka ekstrēmisti vēlas “soli pa solim graut liberālo demokrātiju” un pastāv “sistēmu konkurence”.

Pašreizējie islāma draudi

Islāmistu motivētas vardarbības draudi joprojām pastāv arī Eiropas līmenī. Pašreizējie notikumi, piemēram, uzbrukums ar nazi pilsētas svētkos Solingenā un ļaunprātīgas dedzināšanas uzbrukums sinagogai Francijas dienvidos, ilustrē pamatproblēmu. Kā Euronews ziņots, šos incidentus raksturoja islāmistu motivēts naids pret demokrātiskām vērtībām un īpaši pret ebreju iestādēm.

Viens aspekts, kas bieži tiek ignorēts, ir privāti motivēts ekstrēmisms. Pēdējie gadi ir parādījuši, ka islāmistu vardarbības akti Vācijā ir pastāvīgi un gandrīz neviens posms neiztiek bez tiem. Pašreizējā tendence ir atsevišķu noziedznieku īstenoti zema sliekšņa uzbrukumi, kuru mērķis ir nejauši upuri, un dažreiz tiem ir mazs izpildes laiks. Radikalizācija pārsvarā notiek pašā Vācijā, kas vēl vairāk veicina diskusijas par migrāciju un deportācijām.

Profilakse un izaicinājumi cīņā ar ekstrēmismu

Sociālā reakcija uz islāmismu ir sarežģīta un prasa ilgtermiņa profilakses stratēģijas. Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra apraksta, ka profilakses darbs Vācijā ir ievērojami paplašinājies kopš 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem. Tādas programmas kā “Jaunatne tolerancei un demokrātijai” un “Dzīvo demokrātiju!” tika radīti, lai cīnītos pret radikalizāciju un veicinātu atvērtas sabiedrības vērtības. Būtiska loma ir arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistei bpb.de nosaka.

Tomēr profilakses darbs saskaras ar problēmām, piemēram, neskaidrām finansēšanas iespējām vai musulmaņu jauniešu stigmatizācijas risku. Ir ārkārtīgi svarīgi radīt atvērtu diskursa gaisotni, lai nopietni pievērstos islāmisma briesmām un ilgtermiņā saglabātu sabiedrības demokrātiskos principus.