Tramps dubulto tērauda tarifus līdz 50% – vai viņš stiprinās ASV rūpniecību?

Tramps dubulto tērauda tarifus līdz 50% – vai viņš stiprinās ASV rūpniecību?

ASV prezidents Donalds Tramps šodien uzrunā tērauda rūpnīcas Pensilvānijas štatā darbiniekiem paziņoja par plāniem dubultot tērauda tarifus līdz 50 procentiem. Šis paziņojums nāk trīs mēnešus pēc sākotnējo 25 procentu tarifu ieviešanas tērauda un alumīnija importam, kas stājās spēkā naktī uz 2025. gada 12. martu. Tramps tarifus sauca par savu "absolūto mīļāko vārdu" un apgalvoja, ka šādi pasākumi ir nepieciešami, lai stiprinātu vietējo tērauda rūpniecību un aizsargātu ASV nacionālo drošību, kas ir viņa tirdzniecības stratēģijas galvenais elements.

Pašreizējie 25 procentu tarifi tērauda importam ietekmē vairākus tirdzniecības partnerus, tostarp Ķīnu un Eiropas Savienību. Tramps apsūdz Ķīnu par tirgus pārpludināšanu ar lētu metālu, kas, viņaprāt, apdraud ASV nacionālās intereses. Apmēram ceturtā daļa no ASV izmantotā tērauda nāk no ārvalstīm, un galvenie piegādātāji ir Kanāda, Brazīlija un Meksika. Arī Vācija un Ķīna ir vieni no svarīgākajiem piegādātājiem. Prezidents jau ir ieviesis vai paziņojis daudzus tarifus, tostarp vispārēju 10 procentu sodu gandrīz visam importam.

Tirdzniecības konflikti un iespējamie pretpasākumi

Paziņojums par tērauda tarifu dubultošanu piesaista ne tikai ekonomikas analītiķu uzmanību, bet arī rada bažas par iespējamo Eiropas tirdzniecības partneru reakciju. ES jau ir piedraudējusi ar pretpasākumiem, kas var izraisīt tirdzniecības konflikta eskalāciju. Tramps līdz jūlija sākumam apturējis draudētos papildu tarifus ES importam, lai dotu vietu sarunām. ES risina intensīvas sarunas ar ASV, lai izvairītos no tarifiem, noslēdzot jaunus tirdzniecības nolīgumus.

Tramps tarifu politiku pamato ar to, ka pārmērīgs imports apdraud nacionālo drošību. Pēc alumīnija un tērauda tarifu noteikšanas jau ir bijuši draudi par turpmākiem abpusējiem tarifiem, kas stāsies spēkā 2025. gada 2. aprīlī. Taču ekonomisti brīdina, ka šāda agresīva tirdzniecības prakse var izraisīt paaugstinātas cenas patērētājiem un, sliktākajā gadījumā, var izraisīt tirdzniecības karus, kas pagātnē ir izraisījuši ekonomiskas neveiksmes.

Muitas politikas globālais konteksts

Tarifi ir daļa no plašajām debatēm par globalizāciju un protekcionismu. Vēsturiski tarifi ir kalpojuši kā aizsardzības pasākums daudzām valstīm, tostarp Vācijai un ASV, to industrializācijas laikā. Tarifu atcelšana, kā jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem ir novērota visā pasaulē, bija paredzēta, lai veicinātu brīvu tirdzniecību un palielinātu labklājību. Taču tendence uz tarifu atgriešanos, kas novērota Trampa administrācijas laikā, norāda uz pieaugošu protekcionismu.

Globālās komitejas, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO), iestājas par tirdzniecības liberalizāciju, bet nevar tieši uzraudzīt tarifus. ASV kā dominējošais ekonomiskais spēks spēj risināt muitas strīdus un bieži izmanto to kā spiediena izdarīšanas līdzekli politiskajās sarunās.

Pasaules tirdzniecības kārtības attīstība pēc Otrā pasaules kara ir vērsta uz to, lai novērstu tirdzniecības konfliktus un ar tiem saistīto ekonomikas pasliktināšanos. Tomēr pašreizējā situācija ir krasā pretstatā šiem principiem un rada jautājumus par turpmāko tirdzniecības rīkojumu.

Uzmanības centrā ir ietekme uz iekšzemes un starptautisko ekonomiku, īpaši tarifu skartajām nozarēm: eksperti brīdina, ka tarifi ne tikai izraisa cenu kāpumu patēriņa precēm, bet arī var apdraudēt darbavietas ražošanas sektorā.