Ukraina aicina uz mieru un gūstekņu apmaiņu - situācija joprojām ir saspringta!

Ukraina aicina uz mieru un gūstekņu apmaiņu - situācija joprojām ir saspringta!

2025. gada 3. jūnijā politiskā situācija Vācijā un Eiropā ir saspringta un dinamiska. Ukrainā miera sarunas ar Krieviju saskaras ar izaicinājumiem, vienlaikus patvēruma politika kļūst arvien aktuālāka federālo vēlēšanu kampaņā. Ukraina nesen Krievijai izvirzīja prasības pēc miera un beidza sarunas Stambulā. Abas valstis vienojušās arī par ieslodzīto apmaiņu, kas piesaista starptautisku uzmanību. Savas jaunās ūdens stratēģijas ietvaros ES plāno kontroles un noteikumus, lai uzraudzītu ilgtspējīgu ūdens patēriņu.

Īpaši aktuāla ir diskusija par migrāciju, kas kļuvusi par centrālo jautājumu 2025. gada federālo vēlēšanu kampaņā. Pēc uzbrukuma ar nazi Ašafenburgā Frīdrihs Mercs no Savienības mainīja savu nostāju migrācijas jautājumā un ierosināja par to pastiprinātas debates. Šajā kontekstā Savienība iesniedza Bundestāgam divus priekšlikumus un likumprojektu par migrācijas politiku. Ar Savienības, FDP un AfD balsīm beidzot tika pieņemts piecu punktu migrācijas plāns. Tas liecina par atšķirīgo politisko pieeju partijām, kuras savās vēlēšanu programmās atšķirīgi pozicionē patvēruma politiku, ziņo Tagesschau.de.

Partiju nostājas par migrācijas politiku

Atsevišķu partiju nostājas ir dažādas un atspoguļo dažādas pieejas migrācijai:

• SPD: Kritisiert die Dauer der Asylverfahren und verspricht, diese auf sechs Monate zu beschleunigen. Zudem plant sie umfassende Migrationsabkommen.
• CDU/CSU: Setzt einen faktischen Aufnahmestopp an der Grenze durch und plant die Aussetzung des Familiennachzugs für subsidiär Schutzberechtigte.
• Bündnis 90/Die Grünen: Setzen sich für das Grundrecht auf Asyl ein, lehnen jedoch die Auslagerung von Asylverfahren ab.
• FDP: Fordert ein Einwanderungsgesetzbuch zur Bündelung aller Regeln und will den „Spurwechsel“ für gut integrierte Asylbewerber ermöglichen.
• AfD: Verfolgt eine remigrationspolitische Agenda mit konsequenten Abschiebungen.
• Die Linke: Lehnt Verschärfungen ab und fordert eine dezentrale Unterbringung der Geflüchteten.

Debates par patvēruma politiku eksperti uzskata par būtiskām turpmākajai koalīciju veidošanai pēc vēlēšanām. Savienības darba kārtībā ir arī, iespējams, patvēruma procedūru nodošana trešajām valstīm, kas tiek sastapta ar zaļo un kreiso pretestību.

Starptautiskās norises un to ietekme

Kamēr politika Vācijā cīnās ar migrāciju, starptautiskās attiecības nestāv uz vietas. NATO mācībām BALTOPS Rostokā samontēti ASV iznīcinātāji, un Lielbritānijas premjerministrs norāda, ka Lielbritānija gatavojas karam. Turklāt ASV senators Lindsijs Greiems izraisa ažiotāžu, tiekoties ar Vācijas politiķiem, lai stiprinātu transatlantiskās attiecības. Šī starptautiskā dinamika varētu būtiski ietekmēt Vācijas iekšpolitisko situāciju un migrācijas uztveri.

Grūtības patvēruma politikā pavada pārslodze tiesās, kuras saskaras ar patvēruma pieprasījumu vilni. Šos izaicinājumus saasina saspringtā drošības situācija Eiropā. Federālās valdības priekšā ir uzdevums rast dzīvotspējīgus risinājumus šajos apstākļos, savukārt iedzīvotāji arvien kritiskāk izturas pret bēgļu politiku.

Notikumi Ukrainā un pieaugošie eiroskeptiķu strāvojumi Lielbritānijā un citās valstīs sniedz papildu materiālu politiskajiem strīdiem Vācijā. Šie faktori joprojām varētu ietekmēt partiju vēlēšanu stratēģijas un potenciāli veidot galīgo politisko ainavu Vācijā pēc vēlēšanām.

Neopresse turpina ziņot, ka federālā valdība plāno piekļūt līdzekļiem no privātiem kontiem, lai veicinātu sociālo inovāciju, kas tiek uzskatīts par nākamo soli pašreizējās ekonomiskās nenoteiktības apstākļos. Novērotājus interesē, kā turpmākajās nedēļās attīstīsies diskusija par migrācijas politiku un starptautiskajām attiecībām.