Iestāšanās pret naidu: lielas demonstrācijas pret labējo ekstrēmismu!

Iestāšanās pret naidu: lielas demonstrācijas pret labējo ekstrēmismu!

Šodien, 2025. gada 30. maijā, visā Vācijā notiek daudzas demonstrācijas pret labējo ekstrēmismu, naidu un antisemītismu. Protesti ir daļa no visaptverošas mobilizācijas 2025. gada maijā, kurā tādas iniciatīvas kā "Kopā pret labējiem" un "Aizstāviet cilvēka cieņu — AfD aizliegums tagad" aicina rīkoties valsts mērogā. Priekšplānā ir jautājums par labējā ekstrēmistiskā AfD aizliegumu, jo partija 2025. gada maija sākumā tika klasificēta kā "noteikti labējā ekstrēmistiskā", pret kuru AfD nekavējoties vēršas tiesā. News.de reports.

Protesti tiek organizēti vairāk nekā 60 pilsētās, tostarp Berlīnē un Brandenburgā, un centrālais mītiņš šodien notiek Berlīnē pie Brandenburgas vārtiem. Pēc policijas domām, tiek gaidīti ap 4000 dalībnieku, savukārt organizatori runā par 7500 cilvēkiem, kuri ir uzticīgi demokrātiskai sabiedrībai.

Demonstrācijas visā Vācijā

Demonstrācijas notiek ne tikai lielajās pilsētās. Tajos ietilpst arī daudzas mazākas vietas, kur vietējās grupas plāno dažādus pasākumus. Piemēram, alianses sanāksme notiks Štutgartē 1. maijā, kam sekos turpmākas atklātās sanāksmes vairākas dienas maijā. Turklāt dažādās federālajās zemēs plānoti semināri, lasījumi un diskusijas. 23. maijā Freiburgā notiks lekcija ar Dr. Heribert Prantl un 29. maijā Štutgartē, kā liecina pašreizējie datumi, būs vēl viena atklātā tikšanās.

Alianses demonstrācija, kas aicina aizliegt AfD, notiks Hamburgā 11. maijā, savukārt Bavārijā un citās federālajās zemēs ir plānotas daudzas citas akcijas, tostarp demonstrācijas Augsburgā un Nirnbergā 11. maijā. Šīs valsts mēroga mobilizācijas ir daļa no pastāvīgās pretošanās pieaugošajām labējā ekstrēmistiskām tendencēm, kas apdraud demokrātiju Vācijā. bpb teikts, ka labējais ekstrēmisms ir pastāvīgs drauds, ko veicina sociālās un politiskās krīzes, gan organizatoriski, gan ideoloģiski.

Politiskās reakcijas un sociālais konteksts

Reakcijas uz AfD klasifikāciju un ar to saistītajiem protestiem atšķiras. Kamēr daudzi pilsoņi iesaistās un cenšas aizliegt AfD, pastāv arī politiska spriedze. Piemēram, Brandenburgā bija strīds par štata iekšlietu ministri Katrīnu Langi (SPD), kura noraida AfD izvirzīto politisko izaicinājumu. Tas izraisa turpmākas diskusijas par to, kā tikt galā ar labējā spārna tendencēm un politiskās vadības uzticamību ietekmētajās federālajās zemēs, kā rbb24 ziņoja.

Notiekošie protesti un diskusijas skaidri parāda, ka labējais ekstrēmisms Vācijā ir ne tikai politiska, bet arī sociāla problēma. Aicinājumu aizliegt AfD daudzi uzskata par nepieciešamu soli, lai aizstāvētu demokrātijas vērtības un cilvēka cieņu.