Štutgarte digitālo slimnīcu reitingā: progress un izaicinājumi!

Štutgarte digitālo slimnīcu reitingā: progress un izaicinājumi!

Pašreizējais pētījums par slimnīcu digitalizāciju Štutgartē liecina par ievērojamu progresu digitālajā infrastruktūrā. Piekļuve pacientu datiem, izmantojot viedtālruņus vai planšetdatorus, arvien vairāk kļūst par normu, kas, pēc Štutgartes klīnikas medicīnas direktora Jana Štefena Jirgensena domām, būtiski uzlabo ārstēšanas drošību. Pateicoties mobilajiem digitālajiem pacientu ierakstiem, izmaiņas medikamentu receptēs var ātri pārbaudīt, kas, iespējams, var glābt dzīvību.

Šajā kontekstā Marks Dominiks Alšers, Bosch Health Campus rīkotājdirektors, uzsver izaicinājumus, kas veselības aprūpes sistēmai jāpārvar kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ. Audzēju terapijā Diakonie-Klinikum jau paļaujas uz mākslīgo intelektu, lai efektīvi izveidotu radiācijas plānus. Šādu plānu apstrādes laiks ir krasi samazinājies – no vairākām stundām līdz nepilnām desmit sekundēm.

Būtisks progress digitalizācijā

Diakonie-Klinikum nodrošina arī digitālu dokumentu un pacientu datu apmaiņu starp medicīnas praksēm un pacientiem, izmantojot tiešsaistes portālu. Tas ir svarīgs instruments, lai uzlabotu saziņu veselības aprūpē. Kopumā Vācija ir iekļuvusi starptautiskajā salīdzinājumā veselības aprūpes sistēmas digitalizācijas jomā, jo īpaši ieviešot e-receptes un elektronisko pacientu reģistru (EPR). Digitālo radaru slimnīca, kas reģistrē aptuveni 1600 Vācijas slimnīcu digitālo briedumu, novērtē šo progresu.

Saskaņā ar rezultātiem Vācijas slimnīcas 2024. gadā ieguva vidēji 43 no 100 punktiem, kas ir par 10 punktiem vairāk nekā 2021. gadā. Skaitļi ir daudzsološi arī Bādenei-Virtembergai: vidējais rādītājs pieauga no 33 līdz 41 punktam. Manāmi, ka Freiburgas universitātes slimnīca ieņem pirmo vietu ar 67 punktiem. Diakonijas klīnika ieguva 62 punktus, bet Štutgartes klīnika ieguva 57 punktus, bet Roberta Boša ​​slimnīca ieguva 58 punktus.

Digitālās transformācijas izaicinājumi

Neskatoties uz šo progresu, problēmas joprojām pastāv. Jirgensens un Alšers norāda uz dažādu IT sistēmu problēmu, kas apgrūtina netraucētu saziņu starp slimnīcām. Turklāt telemedicīnas norēķinu iespējas joprojām ir ierobežotas. Techniker Krankenkasse uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas elektroniskas pacientu uzskaites, lai izveidotu tīklā savienotu veselības aprūpes sistēmu un veicinātu digitalizāciju slimnīcās.

Slimnīcu nākotnes likuma (KHZG) ietvaros federālā valdība iegulda slimnīcu digitālajā nākotnē un šim mērķim piešķir 4,3 miljardus eiro. Pirmie pozitīvie efekti no veiktajām investīcijām jau ir redzami, un eksperti cer, ka šī tendences maiņa turpināsies, lai ilgtermiņā nodrošinātu medicīniskās aprūpes kvalitāti Vācijā.

Tomēr rehabilitācijas klīniku digitalizācija atpaliek no slimnīcu progresa. Aptauja ar 33 rehabilitācijas iestādēm Bavārijā parādīja, ka 70% no šīm iestādēm joprojām ir zemākajā digitālajā brieduma līmenī. Eiropas salīdzinājumā Vācija ir pa vidu attiecībā uz digitalizāciju veselības aprūpes sistēmā, tāpēc steidzami nepieciešamas mērķtiecīgas investīcijas un strukturālā atbalsta programmas.

Pašreizējās aptaujas rezultāti uzsver digitālās transformācijas nozīmi veselības aprūpē. Ir nepieciešams kvalitatīvs progress gan slimnīcu sektorā, gan rehabilitācijā, lai turpmāk pacientiem sniegtu pēc iespējas labāku palīdzību.