Tramps sagaida pamieru Gazas konfliktā: cerība uz palestīniešiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

ASV prezidents Tramps nākamnedēļ sagaida pamieru Gazas konfliktā. Jaunumi par starpniecību un humāno palīdzību.

US-Präsident Trump erwartet eine Waffenruhe im Gaza-Konflikt nächste Woche. Updates zu Vermittlungen und humanitärer Hilfe.
ASV prezidents Tramps nākamnedēļ sagaida pamieru Gazas konfliktā. Jaunumi par starpniecību un humāno palīdzību.

Tramps sagaida pamieru Gazas konfliktā: cerība uz palestīniešiem!

ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka sagaida pamieru Gazas karā nākamās nedēļas laikā. Optimistiskā paziņojumā par notiekošajiem starpniecības centieniem un diskusijām ar iesaistītajām pusēm Tramps norādīja, ka ir iespējams drīzs risinājums. Šajā sakarā ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs Izraēlas un Irānas sarunas uzskata par Gazas joslas cerības mirdzumu. Katara un Ēģipte ir svarīgas, lai panāktu jaunu pamieru starp Izraēlu un Hamas, kas, iespējams, varētu ietvert Gazas joslas ķīlnieku un palestīniešu ieslodzīto atbrīvošanu no Izraēlas cietumiem.

Pašreizējo situāciju Gazas joslā raksturo smagas humānās ciešanas. Izraēlas militārā prokuratūra sākusi izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem, īpaši saistībā ar palestīniešu apšaudēm palīdzības centru tuvumā. Tiek ziņots, ka kopš maija beigām pārtikas sadales laikā ir nogalināti vismaz 410 palestīnieši. Šos incidentus kritizējusi organizācija "Ārsti bez robežām", apsūdzot humānās palīdzības programmu par vardarbības aizsegu.

Konflikta priekšvēsture un attīstība

2025.gada 15.janvārī tika panākta vienošanās par pamieru starp Izraēlas valdības un Hamas pārstāvjiem, kas stājās spēkā 19.janvārī plkst.10.15 pēc Centrāleiropas laika. Šis pamiers sākotnēji ir spēkā 42 dienas un paredz visaptverošu kauju un raķešu uzbrukumu pārtraukšanu Izraēlai. Pirmajā posmā Izraēlas bruņotie spēki atkāpsies arī no Gazas joslas blīvi apdzīvotām vietām. Tas varētu ļaut palestīniešiem, kuri aizbēga uz dienvidiem, atgriezties savās mājās ziemeļos.

Vienošanās ietver arī ķīlnieku atbrīvošanu. Tiek lēsts, ka no aptuveni 250 Izraēlas ķīlniekiem, kas tika nolaupīti 2023. gada 7. oktobrī, aptuveni 98 bija Hamas gūstā. Paredzams, ka pirmās sarunas par dzīvo ķīlnieku atbrīvošanu sāksies, kamēr kaujas vēl turpinās. Par katru atbrīvoto civilo ķīlnieku Izraēla plāno atbrīvot 30 notiesātos palestīniešu ieslodzītos, savukārt uz katru militāro ķīlnieku tiktu ietekmēti 50 palestīniešu ieslodzītie.

Pamiera iespējas un izaicinājumi

Humanitārā situācija ir nopietna, un Apvienoto Nāciju Organizācija lēš, ka karā gājuši bojā vairāk nekā 46 000 palestīniešu. Normalitātes atgriešanos sarežģī neskaidrības par pamiera ilgumu. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdinājis, ka, ja sarunas neizdosies, var tikt veikta militāra darbība. Turklāt labējās ekstrēmistu partijas Otzma Jehudit paziņojums, ka tā pamet valdošo koalīciju, varētu apdraudēt Izraēlas valdības stabilitāti.

Tikmēr ārlietu ministre Annalēna Bērboka un ES augstā pārstāve Kaja Kallasa apsveica pamieru kā svarīgu soli un norādīja uz humānās palīdzības steidzamību. ASV gan prezidents Džo Baidens, gan jaunievēlētais prezidents Donalds Tramps uzskata, ka vienošanās ir veiksmīga, un tas starptautiski izraisa pretrunīgas reakcijas.