Wadephul brīdina: muitas strīds ar ASV var apdraudēt Eiropu!

Wadephul brīdina: muitas strīds ar ASV var apdraudēt Eiropu!

Gaidāmā muitas strīda ar ASV vidū federālais ārlietu ministrs Johans Veidefuls (CDU) steidzami brīdinājis, ka šādi tirdzniecības konflikti nevienam nenāk par labu. Preses konferencē ar Indijas ārlietu ministru Subrahmaņamu Džaišankaru Veidephuls uzsvēra, ka tarifu noteikšana kaitēs gan ASV, gan ES ekonomikas attīstībai. Reakcija uz paziņotajiem pasākumiem tagad ir Eiropas Komisijai, kurai ir pilns Vācijas atbalsts, lai nodrošinātu piekļuvi Amerikas tirgum. Mērķis ir aizstāvēt Eiropas tirgu un parādīt pārliecību diskusijās ar Vašingtonu. Šis skaidrojums nāk laikā, kad ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis par soda tarifiem līdz 50 procentiem noteiktām precēm no ES.

Tramps par to paziņoja, izmantojot savu tiešsaistes kanālu Truth Social, un tarifi stāsies spēkā 2025. gada 1. jūnijā. Viņš arī pauda bažas, ka notiekošās sarunas ar Eiropu nedos rezultātus. Situācija ir saspringta, jo fonā ir 2025. gada martā ieviestā 25 procentu tarifu regula tērauda un alumīnija importam ASV. Šis pasākums izraisīja ātru ES reakciju, kas paziņoja par pretpasākumiem. Paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2025. gada 1. aprīlī un uzliks tarifus līdz 50% apmērā amerikāņu produktiem, piemēram, burbona viskijam un zemesriekstu sviestam.

Sekas Eiropas ekonomikai

ES ir gatava reaģēt uz ASV tarifiem un plāno aprīlī noteikt prettarifus turpmākam importam, īpaši lauksaimniecības un rūpniecības produktiem. ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena brīdināja, ka šādi pasākumi var izraisīt cenu kāpumu, problēmas piegādes ķēdēs un iespējamu darba vietu zaudēšanu. Tomēr Pasaules ekonomikas institūts (IfW) lēš, ka tarifu ietekme uz Eiropas ekonomiku būs minimāla, jo IKP samazināsies tikai par 0,02 procentiem. Patiesā ietekme lielā mērā ir atkarīga no pieprasījuma un alternatīvu produktu pieejamības.

Pašreizējā tirdzniecības dinamika atspoguļo lielāku tendenci: globālo tarifu samazināšanos kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem arvien vairāk neitralizē citu valstu protekcionisma pasākumi. Jirgens Metss no Vācijas Ekonomikas institūta norāda, ka protekcionisma pieaugums ir novērots kopš 2008./2009.gada finanšu krīzes. ASV iepriekš tika uzskatīta par brīvās tirdzniecības pionieri, taču Trampa vadībā šis kurss tika pēkšņi mainīts. Vēsturiski tarifi ir ne tikai aizsargājuši vietējo tirgu, bet arī radījuši ienākumus valstīm.

Globālās tirdzniecības attiecības un iespējamā ietekme

Globālā kontekstā jāatzīmē, ka tarifi ir regulārs tirdzniecības politikas instruments. Lai gan Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) un tās pēctece Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) ir veicinājusi tarifu samazināšanu, tarifi joprojām tiek izmantoti kā spiediena līdzeklis politiskajās sarunās. Lai gan Tramps izmanto tarifus kā stratēģisku instrumentu, lai izdarītu spiedienu uz citām valstīm, pastāv bažas, ka tas varētu izraisīt visaptverošu tirdzniecības karu.

Starptautiskās spriedzes piemērs ir Kanādas paziņojums par tarifiem ASV produktiem 29,8 miljardu Kanādas dolāru vērtībā. Savukārt Ķīna atbildēja, paziņojot, ka veiks "visus nepieciešamos pasākumus", lai aizsargātu savas intereses pret ASV tarifiem. Situācija joprojām ir saspringta, un atliek gaidīt, kā attīstīsies tirdzniecības attiecības starp ietekmētajiem dalībniekiem.

Spriedze starp tarifiem un brīvo tirdzniecību skar ne tikai uzņēmumus un patērētājus, bet tai ir arī tālejošas ekonomiskās sekas. Ekonomisti brīdina, ka tarifu kāpums var paaugstināt cenas patērētājiem un traucēt starptautisko piegādes ķēžu sarežģītību. Cerams, ka gaidāmās sarunas starp Eiropas Komisiju un ASV varētu izšķirt, vai muitas situācijā tiks panākta eskalācija vai vienošanās.