Pētnieki iesaka obligāto apdrošināšanu: cik drošas ir jūsu mājas?

Pētnieki iesaka obligāto apdrošināšanu: cik drošas ir jūsu mājas?

Jaunā federālā valdība plāno **obligāto apdrošināšanu pret plūdiem** un citām dabas katastrofām. Šī iniciatīva gūst plašu iedzīvotāju atbalstu, kā liecina Verivox aptauja: 78% māju īpašnieku un 79% īrnieku atbalsta piedāvāto obligāto apdrošināšanu. Aptauju uzņēmums Innofact veica 2025. gada maijā, iesaistot 1052 māju īpašniekus un 1002 īrniekus vecumā no 18 līdz 79 gadiem. Augstais apstiprinājuma līmenis varētu būt saistīts ar neseno plūdu emocionālajām un finansiālajām sekām.

Viens no šo plānu iemesliem ir ievērojamais finansiālais slogs, kas plūdu dēļ bija jāuzņemas federālajām un štatu valdībām. 2021. gada jūlijā postošo plūdu radītie zaudējumi tiek lēsti 29,2 miljardu eiro apmērā, kas ievērojami pārsniedz iepriekšējo plūdu radītos zaudējumus. Šie notikumi skaidri parāda, kāpēc tikai aptuveni puse Vācijas dzīvojamo ēku ir apdrošinātas pret dabas apdraudējumiem, kas arī izraisa diskusiju par **obligāto dabas apdraudējumu apdrošināšanu**, jo Wirtschaftsdienst.

Neskaidra apdrošināšanas prasības īstenošana

Valdības partiju savienība un SPD koalīcijas līgums paredz iespējamu obligāto dabas apdraudējumu apdrošināšanu. Šāda obligātā apdrošināšana ir īpaši nepieciešama Bādenē-Virtembergā, kur 94 procenti ēku šajā štatā jau ir apdrošināti pret dabas apdraudējumiem. Šo augsto likmi noteica agrāk valsts apdrošināšanas prasība līdz 1994. gadam. Salīdzinot visas valsts mērogā, tikai nedaudz vairāk kā puse ēku ir apdrošinātas, kas liecina, ka daudzi apdrošinājuma ņēmēji neapzinās savus riskus.

Tāpēc Bādenes-Virtembergas premjerministrs Vinfrīds Krečmans aicina pieņemt jaunu likumu par obligāto apdrošināšanu. GDV (Vācijas Apdrošināšanas nozares asociācija) arī prognozē, ka dabas katastrofu radītie zaudējumi tuvākajos gados, visticamāk, pieaugs, kas uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas koncepcijas aizsardzībai pret dabas katastrofām.

Tomēr pastāv neskaidrības par šīs apdrošināšanas prasības precīzu īstenošanas laiku un veidu. Politisko lēmumu pieņēmēji nelabprāt ievieš stingrākus būvniecības noteikumus pat tad, ja Vācijas Pilsētu un pašvaldību asociācija aicina pašvaldības izvairīties no jaunu apbūves teritoriju izveides plūdu zonās. Jo īpaši Bavārijā ir kritiska attieksme pret vispārējiem būvniecības aizliegumiem.

Diskusija par atteikšanās risinājumu

Citas debates ir saistītas ar jautājumu par to, vai māju īpašniekiem vajadzētu būt iespējai atteikties no dabas apdraudējuma apdrošināšanas. Šo risinājumu meklē Vācijas apdrošinātāji, lai izvairītos no augstām izmaksām par ēkām riskantos rajonos. Jorgs Šillers, apdrošināšanas ekonomikas profesors, uzskata, ka atteikšanās risinājums ir ticamāks, jo reālas saistības saskaras ar juridiskiem šķēršļiem.

Tajā pašā laikā Haus+Grund īpašnieku biedrība aicina atcelt sadali un noraida obligāto apdrošināšanu, jo tā vietā paļaujas uz preventīviem pasākumiem pret plūdiem. Diskusijā tiek ņemtas vērā arī prēmiju strukturēšanas iespējas, īpaši augsta riska situācijās.

Ceļš uz obligātās dabas apdraudējumu apdrošināšanas ieviešanu varētu ilgt vairākus gadus. Tomēr Vācijai ir pienācis laiks izveidot visaptverošu aizsardzību pret arvien biežākajām un intensīvākajām dabas katastrofām. Tas arī parāda esošās ēku apdrošināšanas pašreizējās neatbilstības, kas tikai aizsargā aptuveni 54% māju pret dabas apdraudējumiem, savukārt 99% māju ir pamata ēkas apdrošināšana.