Rudersbergs pieceļas: Ahornas aptieka modernizēta pēc plūdu postījumiem!
Rudersberga atgūstas pēc plūdu postījumiem: Ahornas aptieka tiek atvērta modernizētā veidā, kamēr sabiedrība cīnās ar sekām.

Rudersbergs pieceļas: Ahornas aptieka modernizēta pēc plūdu postījumiem!
Ahornas aptieka Rudersbergā pēc postošajiem plūdu postījumiem 2024. gada jūnijā ir atsākusi normālu darbību. Veikals Backnanger Straße uz īsu brīdi tika slēgts, jo pēc negadījuma telpas bija rūpīgi jāremontē. Pateicoties darbinieku nenogurstošām pūlēm, aptieka, kas rekonstrukcijas posmā vairāk izskatījās pēc būvlaukuma, tagad ir pilnībā atjaunota un izskatās lielāka un modernāka [zvw.de].
Plūdu katastrofa radīja milzīgus postījumus Rudersberger Tal reģionā uz ziemeļaustrumiem no Štutgartes. Kopienai nodarīti zaudējumi aptuveni 120 miljonu eiro vērtībā, skarot gan sabiedriskās ēkas, gan privātās mājsaimniecības. Īpaši traģisks ir fakts, ka kaimiņos Mīdelsbahā savā applūdušajā pagrabā noslīka divi pensionāri. Gadu pēc plūdiem atmiņas par šīm traģēdijām dzīvo, kā saka 83 gadus vecais Verners Diggelmans. Palu laikā viņu no pagraba izglāba viņa sieva, un tagad viņš ir pārbetonējis savu pagrabu.
Progress rekonstrukcijā
Vietējie uzņēmumi uz katastrofu reaģē dažādi. Kamēr miesnieks Verners Hinderers ātri atguvās, mazāk sekmīgi uzņēmumi, piemēram, kancelejas preču veikals un frizētava, bija jāslēdz. Volksbank un Kreissparkasse pašlaik īslaicīgi strādā konteineros, savukārt Sparkasse plāno atgriezties renovētā ēkā jūlijā. Pašvaldība jau iztērējusi 1,2 miljonus eiro atkritumu un gružu izvešanai pēc plūdiem.
Rudersbergā aptuveni 90 procentiem iedzīvotāju ir apdrošināti dabas draudi, taču ne visiem ir mājsaimniecības piederumu apdrošināšana. Plūdu kontroles pasākumi, tostarp jaunbūvētais dambis, nespēja pilnībā novērst bojājumus. Tomēr centieni pēc labākas aizsardzības pastiprinās, jo daudzi iedzīvotāji baidās no turpmākiem plūdiem.
Globālās perspektīvas attiecībā uz plūdiem
Plūdi ir viena no visbiežāk sastopamajām dabas katastrofām visā pasaulē. Saskaņā ar Statista datiem kopš 2000. gada tās ir izraisījušas gandrīz 37 procentus no visām dabas katastrofām. Klimata pārmaiņu dēļ nokrišņi kļūst biežāki un intensīvāki. Vācijā aptuveni 7,6 procenti no visām adresēm ir statistiski pakļautas plūdu riskam, un aptuveni 400 000 iedzīvotāju turpmākajos gados būs īpaši apdraudēti, īpaši gar Reinu un tās pietekām.
Rudersbergas traģēdija ilustrē ne tikai plūdu tūlītējās sekas, bet arī ar tiem saistītos ilgtermiņa izaicinājumus. Rekonstrukcija bieži notiek lēnāk, nekā gaidīts, ne tikai birokrātisko šķēršļu dēļ. Šī pieredze liek nopietni diskutēt par aizsardzību pret plūdiem nākotnē un nepieciešamību stiprināt dabiskās aiztures iespējas.