Brīdinājuma streiks kebabu fabrikā: darbinieki pieprasa ievērojami lielākas algas!
Murrā 100 Birtat darbinieki pieteica streiku par godīgu algu. NGG aicina noslēgt koplīgumu un pārredzamākas algu struktūras.

Brīdinājuma streiks kebabu fabrikā: darbinieki pieprasa ievērojami lielākas algas!
2025. gada 22. maijā darbinieki Birtat kebabu rūpnīcā Murrā, Bādenes-Virtembergas štatā, pārtrauca darbu uz četrām stundām. Brīdinājuma streiku izsludināja Pārtikas, izpriecu un restorānu arodbiedrība (NGG), lai palielinātu spiedienu uz vadību notiekošajās kolektīvajās sarunās. Aptuveni 100 no kopumā gandrīz 115 darbiniekiem piedalījās streikā, kā rezultātā ražošana lielā mērā apstājās. Birtat, viens no lielākajiem kebabu iesmu ražotājiem Vācijā un daļa no Meat World SE, apgādā vairākus tūkstošus kebabu restorānu Eiropā un katru mēnesi sasniedz vairāk nekā 13 miljonus patērētāju, kas uzsver darba koplīguma slēgšanas nozīmi.
NGG no Birtat prasa 3000 eiro lielu sākuma algu, kā arī godīgu, caurskatāmu algu struktūru. Šobrīd arodbiedrību pārstāvji pieļauj, ka darbinieku atalgojums tiek uztverts kā patvaļīgs. Līdz šim tam bija jābūt atkarīgam no personiskajām attiecībām un pārrunu prasmēm, kas radīja darbinieku neapmierinātību. Neskatoties uz lietaino laiku, noskaņojums streika laikā lielākoties bija labs; Streika laikā ēkā palika aptuveni seši darbinieki.
Streika mērķi un koplīguma nozīme
Brīdinājuma streiku NGG plāno izmantot, lai pastiprinātu diskusijas ar uzņēmuma vadību. Sarunas arodbiedrība raksturo kā “absolūtu pilotprojektu”, jo šajā nozarē panāktais koplīgums tiktu uzskatīts par unikālu valstī. Uzņēmums pērn pirmo reizi dibināja darba padomi, kas darbiniekiem deva spēcīgāku balsi.
Nākamā sarunu kārta jau paredzēta 2025.gada 27.maijā, un arodbiedrība cer, ka vadība reaģēs uz darbinieku prasībām. Ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus un nepieciešamību pēc taisnīga atalgojuma, darbinieki un arodbiedrība šo koplīgumu uzskata par nozīmīgu soli nozares nākotnei.
Attīstība darba koplīguma regulējuma jomā būs ne tikai izšķiroša Birtat darbiniekiem, bet arī varētu ietekmēt visu nozari un radīt būtisku stimulu salīdzināmiem uzņēmumiem nodrošināt godīgus darba apstākļus. Lai apmierinātu ne tikai pašreizējās, bet arī turpmākās nozares prasības, atalgojuma struktūru pārdomāšana šķiet aktuālāka nekā jebkad agrāk.
Teorētiski daudziem uzņēmumiem ir iespēja īstenot godīgus koplīgumus, lai palielinātu darbinieku apmierinātību un lojalitāti. Šīs norises var kalpot kā stimuls nozarei radīt ilgtspējīgus darba apstākļus.