Mākslīgais intelekts: iespēja vai briesmas mūsu darbam?

Mākslīgais intelekts: iespēja vai briesmas mūsu darbam?

Debates par mākslīgā intelekta (AI) ietekmi uz darba tirgu kļūst arvien aktuālākas, īpaši saistībā ar pašreizējiem izaicinājumiem administrācijā. Saskaņā ar jaunāko ziņojumu Bietigheimer Zeitung, Bitkom rīkotājdirektors Rohleder teica, ka dažas darbības nākotnē diez vai veiks cilvēki, tostarp tehniskie tulkojumi un vienkārši biroja darbi, piemēram, piezīmju veikšana un standarta sarakste. Tas notiek uz fona, ka pārvaldē šobrīd trūkst 550 000 darbinieku.

Mākslīgais intelekts tiek uztverts ne tikai kā izaicinājums, bet arī kā iespēja palielināt uzņēmumu konkurētspēju. AI tehnoloģiju ieviešana potenciāli varētu saglabāt administrāciju un sabiedrisko pakalpojumu veiktspēju, kas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā pašreizējo darbinieku trūkumu. Situācija bieži ir atšķirīga un sarežģītāka valstīs, kurās darba tirgū ienāk vairāk jauniešu.

Pārmaiņas digitalizācijas rezultātā

Notikumi mākslīgā intelekta jomā ir nozīmīgi pārmaiņu virzītājspēki darba pasaulē. Kā skaidro Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra, šīs izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar automatizāciju un tīklu izveidi, kas virzās uz priekšu digitalizācijas rezultātā. Tomēr AI ietekme uz darba tirgu pašlaik joprojām ir neliela, un AI ieviešana uzņēmumos norit lēni. Pētījumi liecina, ka līdz 2019. gadam tikai 6% uzņēmumu Vācijā izmantoja AI. Progresu kavē neskaidrības par vērtīgām piemērošanas jomām.

Pašlaik galvenokārt ir vāji AI, kas ir ierobežoti noteiktās pielietojuma jomās. Tomēr to attīstībai var būt lielāka ietekme uz darba pasauli nekā iepriekšējām automatizētajām sistēmām. Tas varētu ietekmēt līdz pat divām trešdaļām darbavietu. Īpaši varētu tikt ietekmētas profesijas ar augstākiem ienākumiem un izglītības sasniegumiem, jo ​​pētījumi liecina, ka 10% darba uzdevumu 80% ASV darbinieku varētu veikt, izmantojot valodu modeļus, piemēram, ChatGPT.

Izaicinājumi un iespējas

Lai gan daudzus cilvēkus satrauc iespējamā darba zaudēšana mākslīgā intelekta ieviešanas dēļ, šīs bažas kompensē cerības uz jaunām darbības jomām un sadarbības formām. AI var papildināt vai aizstāt cilvēka darbu vai atvērt pilnīgi jaunas darbības jomas. Jau ir ilustratīvi piemēri AI izmantošanai tādās jomās kā datu apstrāde, klientu apkalpošana un cilvēkresursu darbs, piemēram, BG ETEM negadījumu prasību pārbaudei vai CityLine lidojumu apstrādes procesu optimizēšanai.

Vēl viens piemērs ir maiznīcas, kas izmanto AI, lai plānotu pirkumus un ražošanu. Šie notikumi parāda, kā uzņēmumi cenšas izmantot AI potenciālu, lai palielinātu savu efektivitāti. Tomēr arī tiek novērots, ka 43% ar mākslīgo intelektu saistīto vakanču 2019. gadā palika neaizpildītas, kas liecina par kvalificētu darbinieku trūkumu.

Nepieciešamība pēc regulējuma, kas pārsniedz valstu robežas, arī kļūst arvien svarīgāka, lai regulētu AI izmantošanu. 2023. gada jūnijā ES Parlaments pieņēma AI likumu, kas nosaka dažādus AI riska līmeņus. Šī regula varētu palīdzēt pārvaldīt AI ieviešanas sociālo un ekonomisko ietekmi, vienlaikus risinot prasmju trūkuma problēmu, kas pašlaik skar daudzus uzņēmumus.

Kopumā tas parāda, ka mākslīgā intelekta ietekme uz darba tirgu rada gan izaicinājumus, gan iespējas. Galvenais ir rūpīgi apsvērt un izstrādāt stratēģijas, lai aktīvi veidotu transformāciju un, galvenais, izmantotu AI radītās jaunās iespējas.

Plašāku informāciju par mākslīgā intelekta iespējām un izaicinājumiem darba tirgū skatiet rakstos no Bietigheimas laikraksts un Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra.