Sarūsējusi munīcija Ziemeļu un Baltijas jūrā: tūlītēja programma sākusies!

Sarūsējusi munīcija Ziemeļu un Baltijas jūrā: tūlītēja programma sākusies!

Munīcijas problēma jūrā ir aktuāla problēma Vācijas Ziemeļu un Baltijas jūras ūdeņos. Metss stāsta, ka ar munīciju piesārņoto teritoriju apsardze Baltijas jūrā ir nepietiekami organizēta. Joprojām virmo neatrisināti jautājumi un neatbilstoši pasākumi, lai ņemtu vērā vides aizsardzību un drošību, savukārt federālā valdība nodrošina apjomīgus finanšu resursus, lai paātrinātu piesārņoto vietu atveseļošanos.

Ārkārtas programma no federālās valdības paredz nodrošināt 100 miljonus eiro. Šie līdzekļi ir paredzēti, lai no jūras izvadītu videi kaitīgas kaujas vielas. Vairāk nekā 200 ekspertu no 16 valstīm nesen pulcējās “Munīcijas savākšanas nedēļā” Ķīlē, lai apspriestu risinājumus bīstamo piesārņoto vietu likvidēšanai un risinātu kritiskās infrastruktūras aizsardzības jautājumus. Vēl viens konferences akcents bija Ķīles kuģu būvētavas TKMS inovatīvās peldošās apglabāšanas platformas prezentācija.

Tehnoloģiskie sasniegumi atveseļošanā

Projekta ietvaros no 2024. gada jūlija tiks pārbaudītas jaunas tehnoloģijas kara materiālu atklāšanai un atgūšanai. Skartās teritorijas ir Pelzer Haken un Haffkrug Lībekas līcī. Šis projekts, kura mērķis ir izveidot peldošu iekārtu liela mēroga vecās munīcijas atgūšanai, tiek īstenots Šlēsvigas-Holšteinas Enerģētikas pārejas, klimata aizsardzības, vides un dabas ministrijas (MEKUN) aizbildnībā.

Nozīmīga projekta daļa ir izmēģinājuma atgūšana, ko plānots sākt 2024. gada jūlijā. Glābšanas kompānijas vēlas no jūras atgūt 50 tonnas munīcijas. Šlēsvigas-Holšteinas vides ministrs Tobiass Goldšmits uzsver šo pasākumu steidzamību, lai izvairītos no turpmāka vides piesārņojuma. "Vecās Otrā pasaules kara munīcijas atgūšana ir būtiska mūsu ūdeņu aizsardzībai," skaidro Goldšmits.

Izaicinājumi un pasākumi

Glābšana Lībekas līcī rada īpašus izaicinājumus, jo jūras gultnē atrodas dažāda veida munīcija, tostarp patronas, munīcijas kastes un pat 500 kg smagas bumbas. Tiek lēsts, ka Vācijas Ziemeļu un Baltijas jūrā glabājas ap 1,6 miljoniem tonnu vecas munīcijas. Lai darbus veiktu efektīvi un droši, tiks izmantoti tālvadības zemūdens transportlīdzekļi un specializētie satveršanas instrumenti.

Tiek izmantots arī autonomais niršanas robots “Greyshark”, kas aprīkots ar 17 sensoriem un spēj analizēt munīcijas stāvokli. Septembrī plānoti turpmāki glābšanas darbi Lībekas līcī, lai gūtu zināšanas sistemātiskai glābšanai. Tajā pašā laikā tiek izskatīts projekts Mēklenburgas līcī.

Izmestā munīcija tiek apstrādāta sadedzināšanas iekārtā Minsterē, Lejassaksijā. Lai veicinātu attīstību, federālā valdība ir gatava līdz 2026. gada beigām izveidot funkcionālu peldošu platformu atkritumu aizsardzības materiālu pārbaudei, reģenerācijai un apglabāšanai.

Kopumā ir skaidrs, ka ar īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem gan starptautiskajai sadarbībai, gan jaunākajām tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme, lai pārvarētu problēmas, kas saistītas ar piesārņoto vietu apkarošanu jūrā. Izredzes izveidot Baltijas jūru bez munīcijas līdz 2040. gadu beigām ir optimistiskas, taču tām ir nepieciešami pietiekami finanšu resursi un tehnoloģiskie sasniegumi ir auglīgi.