Ģimenes politika pārejas posmā: kāpēc vecāki jūt lielāku nozīmi, bet mazāk apmierināti

Ģimenes politika pārejas posmā: kāpēc vecāki jūt lielāku nozīmi, bet mazāk apmierināti

Pašreizējā diskusija par ģimenes politiku Vācijā un Zviedrijā parāda, cik atšķirīgas ir pieejas vecāku atbalstam. Skandināvijas valdības, jo īpaši Zviedrijā, ir pastāvīgi apņēmušās atvieglot vecāku slogu gan finansiāli, gan laika ziņā. Šie centieni vienmēr tiek skatīti no vienlīdzības perspektīvas kā Bietigheimer Laikraksts

Pozitīvās norises ir redzamas apjomīgā pētījumā, kas ir svarīgs arī Vācijas politikai. Jo īpaši Vācijas ģimenes politikas progress tika starptautiski atzīts 2000. gadu beigās, īpaši paplašinot bērnu aprūpi un ieviešot vecāku pabalstu. Tomēr, pēc tādu ekspertu domām kā Hudde, pašreizējais Vācijas ģimenes politikas virziens vairs nav pamanāms. Šis nosacījums liek daudziem cilvēkiem atrast nozīmi viņu kā vecāku lomai, neskatoties uz vecāku izaicinājumiem.

Salīdzinājums ar Zviedriju

Zviedrija Moderskapspenning, kas pazīstama kā maternitātes pabalsts, pārveidoja par vecāku apdrošināšanu jau 1974. gadā, piešķirot valstij celmlauža statusu ģimenes politikā. 1978. gadā tika uzsākta novatoriska plakātu kampaņa, lai mudinātu vīriešus pieteikties bērna kopšanas atvaļinājumam. Svarcēlājs Lennarts “Hoa-Hoa” Dālgrēns kā reklāmas figūra bija paredzēts, lai veicinātu lomu modeļu izpratnes maiņu. Īpaši ievērības cienīgs ir tas, ka, neskatoties uz kampaņu, pats Dālgrēns neizmantoja bērna kopšanas atvaļinājumu, kas parāda, cik lēni var mainīties sociālās normas, jo Süddeutsche Zeitung rāda.

Zviedrijas politika parāda, ka šādi stimuli var radīt politiskas pārmaiņas sabiedrības gaidās. Ģimenei draudzīgu likumu ieviešana bieži vien arī izraisa dzimumu līdztiesības pieaugumu un laika gaitā maina uzvedības normas.

Vācijas politika salīdzinājumā

[Frīdriha Eberta fonda] publicētajā pētījumā (https://www.fachportal-paedagogik.de/literatur/vollanzeige.html?FId=3060720) Vācijas ģimenes politikai nav veicies pārāk labi, salīdzinot ar Zviedriju. Pētījumā ģimenes politika tiek salīdzināta no līdztiesības politikas perspektīvas Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un Zviedrijā. Kļūst skaidrs, ka Vācijā ir visnelabvēlīgākie apstākļi, savukārt Zviedrija un Francija piedāvā daudz labākus apstākļus.

Diskusiju par ģimenes jautājumiem īpaši ietekmē tēvu iesaistīšanās ģimenē un dzīvesveida dažādošana. Vācijā mērķis ir panākt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, taču atliek cerēt, ka politisko lēmumu pieņēmēji jutīsies iedvesmoti uzsākt nepieciešamās reformas.

Kopumā sabiedrībā mainās mentalitāte, kurā daudzi vecāki meklē nozīmi un piederību savai lomai. Ģimenes politikai ir jāreaģē uz to, lai sniegtu ģimenēm atbalstu, ko tās ir pelnījušas.