Optisko šķiedru paplašināšana Bādenē-Virtembergā: kurš paliks aiz interneta?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Rakstā ir izcelts pašreizējais optiskās šķiedras paplašināšanas statuss Main-Tauber rajonā un Bādenes-Virtembergā, tostarp izaicinājumi, finansējuma iespējas un reģionālās atšķirības.

Der Artikel beleuchtet den aktuellen Stand des Glasfaserausbaus im Main-Tauber-Kreis und in Baden-Württemberg, einschließlich Herausforderungen, Fördermöglichkeiten und regionalen Unterschieden.
Rakstā ir izcelts pašreizējais optiskās šķiedras paplašināšanas statuss Main-Tauber rajonā un Bādenes-Virtembergā, tostarp izaicinājumi, finansējuma iespējas un reģionālās atšķirības.

Optisko šķiedru paplašināšana Bādenē-Virtembergā: kurš paliks aiz interneta?

Bādenē-Virtembergā ir būtiskas atšķirības optiskās šķiedras paplašināšanā. Lai gan 35,69% mājsaimniecību visā Vācijā ir optiskās šķiedras pieslēgums, šī proporcija dienvidrietumu štatā ir tikai 22,59% (no 2024. gada jūnija). Tagesschau ziņo, ka salīdzinājuma vietā Bādene-Württemberga atrodas pēdējā valstī.

Atšķirības valsts iekšienē ir acīmredzamas. Piemēram, Ulmā tikai 4,77% mājsaimniecību ir optiskās šķiedras pieslēgums. Turpretim Heilbronas rajonā tas ir iespaidīgi 58,55%. Šeit parādās pozitīva infrastruktūras plānošana un spēcīga partnerība ar tīkla pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt Ulm gūst labumu no gigabitu kabeļu savienojumiem, kurus gala klienti bieži vien atzīst par pietiekamiem.

Lēnās paplašināšanās izaicinājumi un iemesli

Atbildība par optiskās šķiedras paplašināšanu galvenokārt gulstas uz privātiem telekomunikāciju uzņēmumiem, piemēram, Vodafone un Telekom. Viņi parasti izlemj, kur paplašināšanai ir ekonomiska jēga. Valsts vai federālās valdības finansējums notiek tikai tad, ja nav plānota ekonomiskā paplašināšanās. Īpaši liela vajadzība pēc paplašināšanās ir topogrāfiski sarežģītos apgabalos, piemēram, Švarcvaldes dienvidu daļā un Švābijas albā. Daudzas kopienas šeit jūtas nepietiekami nodrošinātas.

Viens no lēnā progresa iemesliem ir gigabitu TV kabeļtīklu augstā pieejamība. Gala klienti bieži dod priekšroku esošajiem savienojumiem, nevis dārgākiem optiskās šķiedras līgumiem. Turklāt valsts valdība pēdējos gados ir lielā mērā paļāvusies uz valsts finansējumu, taču iesaistītajiem uzņēmumiem trūkst stabilu pamatnosacījumu.

Finansēšanas programmas un atbalsts

Kopš 2016. gada 3735 finansējuma projektiem kopumā ir pieejami 3,24 miljardi eiro. Vēl 1,1 miljards eiro ir paredzēts platjoslas paplašināšanai 2025./2026. gada dubultajā budžetā. Lai veiksmīgi pretendētu uz finansējumu, jomas, kurās paredzēts veikt paplašināšanos, ir jādefinē kā nepietiekami apkalpotas. Tas nozīmē, ka saskaņā ar ES NGA sistēmu ir nepieciešama vismaz 500 Mbit/s lejupielāde vai 200 Mbit/s simetriska. Bādene-Virtemberga nosaka, ka var tikt atbalstītas tikai nepietiekami apkalpotas teritorijas.

Pieteikumus finansējumam var iesniegt elektroniski, izmantojot service-bw pakalpojumu portālu. Mērķis ir finansējuma likme līdz 90%. Pakalpojumu sniedzējiem ir jāpierāda, ka viņi vēlas izveidot NGA platjoslas infrastruktūru izvēlētajā apgabalā trīs gadu laikā. Nepieciešama tirgus izpēte, lai pārliecinātos, ka neviens privātā sektora uzņēmums nav izrādījis interesi par paplašināšanos.

Patērētāju konsultācijas un krāpšanas mēģinājumi

Patērētājiem ir jāapzinās, ka optiskās šķiedras savienojumam ir iespējams ilgāks gaidīšanas laiks. Tāpēc ir ieteicams apsvērt plānu B, lai vajadzības gadījumā atgrieztos pie vecā pakalpojumu sniedzēja. Ir arī krāpšanas gadījumi saistībā ar optisko šķiedru savienojumiem, jo ​​īpaši tiešās pārdošanas un maldinošas informācijas veidā. Pirms līguma noslēgšanas patērētājiem rūpīgi jāaprēķina savas personīgās vajadzības.

Arī cenu attīstība uzrāda tendenci: DSL līgumi ar mazāku joslas platumu kļūst dārgāki, savukārt optiskās šķiedras piedāvājumi bieži vien ir lētāki. Optisko šķiedru kabeļu ieguldīšana māju īpašniekiem ir lētāka, savukārt īrniekiem parasti ir nepieciešama saimnieka piekrišana.