Suche
Mein Konto
Šveice pie robežas: jauns klimata aizsardzības plāns salīdzinājumā ar CO₂ budžetu ir izsmelts!
Uzziniet, kā Šveice pārplāno savu klimata aizsardzību, sadala CO₂ budžetu un kādi pasākumi ir nepieciešami.
Šveice pie robežas: jauns klimata aizsardzības plāns salīdzinājumā ar CO₂ budžetu ir izsmelts!
2025. gada 3. jūnijā aktuālās diskusijas par klimata aizsardzību Šveicē pavadīs spraigas diskusijas. Jaunā Klimata alianses iniciatīva piedāvā visaptverošu plānu, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas. Galvenā uzmanība tiek pievērsta jautājumam: cik liela atbildība Šveicei jāuzņemas par globālo klimata politiku?
Klimata alianses jaunais plāns pievēršas neskaidrajam CO₂ piesārņojuma tiesību sadalījumam, ko salīdzina ar kūkas dalīšanu. Eksperti atzīmē, ka Šveice, iespējams, jau ir iztērējusi savu oglekļa budžetu. Saskaņā ar Georg Klingler no Greenpeace teikto, ja par sākuma gadu ņemat 1990. gadu, Šveices CO₂ budžets ir iztērēts kopš 1999. gada. Taču, rēķinot no 2015. gada, kad stājās spēkā Parīzes klimata nolīgums, Šveicei ir atstāts budžets 260 miljonu tonnu CO₂ apmērā.
Pasākumi un kritika
Saskaņā ar federālās valdības pašreizējo klimata stratēģiju šis budžets līdz 2032. gadam varētu tikt pilnībā iztērēts. Ņemot vērā iepriekš minēto, Klimata alianse aicina veikt visaptverošus pasākumus nākamajiem desmit gadiem. Ierosinātie pasākumi cita starpā ietver:
- Schneller Ersatz von Öl- und Gasheizungen
- Weniger Neubauten
- Deutliche Reduktion des Verkehrs
- Generelle Senkung des Konsums
Taču šis plāns nesaņem vispārēju apstiprinājumu. Aleksandrs Keberle no Economiesuisse to raksturo kā pārāk tālejošu un diskusiju polarizējošu. Klimata zinātnieks Reto Knutti no ETH Zurich arī uzskata, ka priekšlikums ir politiski nereāls, taču brīdina, ka ir absolūti nepieciešami papildu pasākumi klimata aizsardzībai.
Zinātniskie vērtējumi un globālie mērķi
Zinātniskie novērtējumi par pašreizējo klimata krīzi ir satraucoši. Pastāv bažas, ka maksimālais globālās sasilšanas mērķis 1,5 grādi pēc Celsija, visticamāk, tiks pārsniegts, savukārt 2 grādu mērķis vēl varētu būt sasniedzams. Tāpēc steidzami ir nepieciešams reālistisks ģenerālplāns, kas padarīs Šveices klimata politiku drošu nākotnē.
Lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas un izpildītu Parīzes nolīgumā noteiktās starptautiskās saistības, ir ļoti svarīgi noteikt skaidru klimata politikas virzienu. Nesen publicētajā Federālā vides biroja dokumentā, kurā sniegts pārskats par klimata politikas statusu Šveicē, ir izcelti Parīzes nolīguma galvenie pīlāri un izskaidroti galvenie termini, piemēram, globālais CO₂ budžets un klimata neitralitāte. Dokumentā ir arī sniegti norādījumi par zemas oglekļa emisijas globālas attīstības veicināšanu un uzsvērta zemu oglekļa emisiju investīciju un atbalsta nozīme jaunattīstības valstīm. bafu.admin.ch sniedz informāciju par šīm tēmām un daudz ko citu.
Kopumā jautājums par klimata politiku Šveicē un atbildību, ko valsts uzņemas starptautiskajā kontekstā, joprojām ir viens no mūsu laika centrālajiem izaicinājumiem. Debates par Klimata alianses jauno plānu varētu būt revolucionāras Šveices klimata politikas turpmākajai virzībai. [srf.ch].