Samu trauksme pie peldezera: traumas un jauni brīdinājumi!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

90 mārciņas smags sams ievainoja peldētājus pie Brombahzē ezera. Speciālisti sniedz informāciju par sugas uzvedību un izplatību.

Ein 90-Kilo-Wels verletzte Badegäste am Brombachsee. Experten klären über das Verhalten und die Ausbreitung der Art auf.
90 mārciņas smags sams ievainoja peldētājus pie Brombahzē ezera. Speciālisti sniedz informāciju par sugas uzvedību un izplatību.

Samu trauksme pie peldezera: traumas un jauni brīdinājumi!

Nesenais nežēlīgais incidents pie Brombahzē ezera Bavārijā, kurā 90 kg smaga sams ievainoja piecus peldētājus, ir izraisījis bažas par ūdens sporta entuziastu drošību. Policija nošāva agresīvās zivis, kamēr daudzi prāto, vai šādas tikšanās iespējamas arī Bādenes-Virtembergas peldezeros. Policijas pārstāvis Maikls Petzolds uzsver, ka sams uzvedība ir netipiska, jo šīs zivis cilvēkiem parasti neuzbrūk. Tomēr peldētājiem šādās situācijās vajadzētu saglabāt mieru un lēnām izcelties no ūdens, lai neradītu zivīm papildu stresu. Informāciju un ieteikumus var atrast pārskatā Švābijas pasts.

Saskaņā ar vietējo varasiestāžu sniegto informāciju pašlaik nav īpašu brīdinājumu par samiem populāros peldezeros, piemēram, Konstances ezerā vai Šluhzē. Aleksandrs Brinkers no Langenargenas zivsaimniecības pētniecības centra skaidro, ka sams parasti nerada briesmas cilvēkiem. Tomēr Eiropas sams Bādenē-Virtembergā ir piedzīvojis bīstamu pieaugumu, un to populācija nepārtraukti palielinās. Zivis var būt garākas par diviem metriem, un sams jūtas īpaši ērti tādos ūdeņos kā Vecā Reina, Nekara un lieli karjera ezeri.

Samu izplatība

Globālā sasilšana ievērojami veicina samsu populācijas pieaugumu, jo ūdens temperatūras paaugstināšanās veicina ideālu augšanu. Daudzos reģionos noķertos samus nav atļauts izlaist, kas vēl vairāk veicina populācijas pieaugumu. Pirms vairāk nekā 20 gadiem sams “Kuno, slepkava sams” nokļuva virsrakstos pēc tam, kad tas, iespējams, norijis suni. Mūsdienās sams daudzos reģionos joprojām izraisa diskusijas par iespējamiem draudiem vietējai faunai.

Ir dažādi viedokļi par sams ekoloģisko lomu. Daži eksperti brīdina par tā potenciāli kaitīgo ietekmi uz vietējām zivju sugām, savukārt citi apgalvo, ka sams varētu kontrolēt invazīvo sugu, piemēram, Melnās jūras gobija, izplatību. Līdz šim ir pieejami tikai ierobežoti dati par precīzu samsu ietekmi uz zivīm un ūdens ekosistēmu Vācijā, jo gandrīz nav veikti pētījumi par šo sugu, kas balstīti tikai uz atšķirībām no dīķu apsaimniekošanas Dienvidaustrumeiropā. Par to ziņo Bādenes-Virtembergas lauksaimniecības pārvalde.

Zivsaimniecības pārvaldība un nākotnes perspektīvas

Dažādos projektos tiek strādāts pie samsu populācijas pieauguma un izplatības ekoloģisko un zvejniecības seku izvērtēšanas. Mērķis ir iegūt ticamus nākotnes scenārijus un izstrādāt iespējamos zivsaimniecības pārvaldības pasākumus, lai sams ņemtu vērā gan kā plēsīgās zivis, gan kā ekosistēmas daļa.

Kopumā ir jāredz, kā attīstīsies situācija ap samiem un kāda būs šīs zivs nozīme Bādenes-Virtembergas ūdens ekoloģijā un peldētāju drošībai. Makšķernieki un dabas mīļotāji aicināti sekot līdzi karpu zivīm un tās augšanai un rīkoties piesardzīgi oficiālajā peldūdens kartē, kurā norādīti droši apstākļi.