Dr Most brīdina: Lūk, cik apdraudēta ir Vācijas medicīnas dienests karā!

Dr Most brīdina: Lūk, cik apdraudēta ir Vācijas medicīnas dienests karā!

2025. gada 24. maijā ķirurgs ģenerālis Dr. Bruno Mosts izteica nopietnas bažas par Bundesvēra militāro medicīnisko dienestu saistībā ar iespējamiem kara notikumiem DRK apgabalu apvienības rīkotajā pasākumā Göpingenā. Ar vairāk nekā 100 klausītājiem no dažādām organizācijām un iestādēm viņš apsprieda Bundesvēra atkarību no palīdzības organizācijām efektīvas medicīniskās palīdzības nodrošināšanai. Dr.Mosts uzsvēra, ka investīcijas medicīnas dienestā ir jāuztver arī kā investīcijas civilajā aizsardzībā un aicināja palīdzības organizācijas vispusīgi aprīkot ar nepieciešamajiem resursiem, lai tās varētu rīkoties ārkārtas situācijā.

"Tas nedarbojas bez šīm palīdzības organizācijām," uzsvēra Dr. Musts. Viņa aicinājums ietvēra arī nepieciešamību pārstrukturēt un labāk atalgot Federālo brīvprātīgo dienestu (BFD), lai piesaistītu vairāk brīvprātīgo katastrofu seku likvidēšanai. Ģenerālķirurgs lēsa, ka paies vismaz pieci gadi, līdz Bundesvēra medicīnas dienests būs atbilstoši aprīkots. Šajā laikā viņš brīdināja par iespējamu Krievijas militāro spēku palielināšanu.

Veselības aprūpes sistēmas izaicinājumi konflikta gadījumā

Pasākumā tika risinātas arī neatliekamās problēmas, ar kurām Vācijas veselības aprūpes sistēma varētu saskarties kara scenārija gadījumā. Centrālā medicīniskā dienesta komandieris Dr. Ralfs Hofmans norādīja, ka veselības sistēma var tikt noslogota pat pirms NATO alianses izveidošanās, piemēram, ar kiberuzbrukumiem. Federālais civilās aizsardzības birojs sagaida, ka alianses gadījumā katru dienu tiks pievienoti aptuveni 1000 jaunu karavīru, kuri būs jāaprūpē klīnikās. Tas slimnīcām rada milzīgus izaicinājumus.

Dr. Susanne Johna, Marburger Bund priekšsēdētāja, piebilda, ka Vācijas veselības aprūpes sistēma pašlaik nav droša pret krīzēm. Lai stiprinātu medicīniskās aprūpes noturību, ir nepieciešams atbilstošs valsts finansējuma ietvars. Kā kritiskie punkti tika minēti neatbilstošs aprīkojums, kvalificētu darbinieku trūkums un atkarība no ārvalstu produktiem, īpaši aizsardzības līdzekļiem un medikamentiem. Turklāt šobrīd nepastāv ārkārtas rīcības plāni kara gadījumā, ko asi kritizē Vācijas Ārstu asociācija.

Civilmilitārās sadarbības loma

Diskusijas centrālais temats bija civilmilitārā sadarbība veselības aprūpē, kas nepieciešama, lai efektīvi reaģētu valsts mēroga ārkārtas situāciju gadījumos. Federālais civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas birojs atbalsta Bundesvēra medicīnisko dienestu un uzsver civilo dalībnieku izšķirošo lomu karavīru medicīniskajā aprūpē ārkārtas situācijās. Atbalsts ietver gan pirmsslimnīcas transporta pakalpojumus, gan klīnisko ārstēšanu slimnīcās.

Dr. Most un citi eksperti aicināja labāk aizsargāt kritisko veselības aprūpes infrastruktūru un decentralizēt medicīnisko aprūpi. Diskusija parādīja, ka pašreizējais slimnīcu gultu samazinājums Vācijā, kā skaidro Marks Lukss no rajona ārstu asociācijas, vēl vairāk palielina spiedienu uz esošajām struktūrām. Tomēr funkcionējoša veselības aprūpes sistēma balstās ne tikai uz fiziskajiem resursiem, bet arī uz kvalificētu personālu.

Veselības aprūpes jautājums kara gadījumā ir joma, kurai ir nepieciešama augstākā prioritāte, ņemot vērā globālo spriedzi un korona pandēmijas pieredzi. Veselības un noturības ekspertu padome mudina veikt tūlītējus pasākumus, lai sagatavotos krīzes un kara scenārijiem. Šādi finansiāli un strukturāli uzlabojumi varētu būt ļoti svarīgi, lai ārkārtas gadījumos saglabātu pamata medicīnisko aprūpi.