Jauns mežsargs Filderštatē: Tobiass Hausmans pieņem izaicinājumu!

Jauns mežsargs Filderštatē: Tobiass Hausmans pieņem izaicinājumu!

Filderštatē-Aihtālē jauns mežsargs Tobiass Hausmans ir uzņēmies atbildību par apmēram 800 hektāru meža kopšanu. 27 gadus vecais vīrietis, kurš stājās amatā oktobrī, pārņem Ekardu Helsternu, kurš šajā amatā bija vairāk nekā 43 gadus. Lai optimāli ieaugtu savā lomā, Haußmann pagājušajā vasarā strādāja ar Hellsternu, lai iegūtu vērtīgu pieredzi. Jaunajā amatā viņš ir atbildīgs par koku populācijas pārbaudi un koksnes ieguves plānošanu un šobrīd plāno pasākumus 2026. gadam, kas ietver arī koksnes ieguves un izmaksu aprēķinu.

Izaicinājumi, kas Haußmannam kā mežsargam ir jāpārvar, ietver ne tikai rūpes par mežu un to saglabāšanu, bet arī klimata pārmaiņu radīto seku novēršanu. Vācijā, kur ir aptuveni 11,4 miljoni hektāru meža, karstuma un sausuma gadi kopš 2018. gada ir radījuši nopietnus draudus mežiem. Kā atzīmē Federālā vides aģentūra, koku, īpaši egļu un priežu, mirstība kopš 2019. gada ir palielinājusies.

Mežsaimniecības profesija mainās

Tobiass Hausmans savu mīlestību pret dabu atklāja caur skolotāju, kurš viņu iepazīstināja ar mežsaimniecības profesiju. Pēc mežsarga apmācības un mežzinātnes studijām viņš plāno turpināt darboties kā mežsargs līdz pat pensijai. Lai gan viņš atzīst darba vientulību, darbā viņu pavada suns Ludvigs. Viņš jau savā teritorijā atklājis mežacūkas un atkritumus, kas rada papildu izaicinājumus meža saglabāšanai. Tas ietver arī daudzu Vācijas meža īpašnieku speciālistu zināšanu trūkumu, jo aptuveni 48 procenti meža ir privātīpašums, ko bieži apsaimnieko mantinieki bez attiecīgas pieredzes.

Federālās Pārtikas un lauksaimniecības ministrijas Meža stratēģijā 2050. gadam ir izklāstīts politiskais ietvars ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai klimata pārmaiņu laikā. Izvirzot tādus mērķus kā bioloģiskās daudzveidības uzlabošana un mežu pielāgošana klimata pārmaiņām, ir skaidrs, ka turpmākā meža politika ir vērsta uz mežu platību nostiprināšanu un attīstību. Kopumā līdz 2050. gadam mežiem jāspēj nodrošināt plašu ekosistēmu pakalpojumu klāstu.

Klimata pārmaiņu radītās problēmas

Neskatoties uz to, ka Haußmann dod priekšroku ķiršiem un ogām, viņš apzinās nepieciešamību veicināt ozolu audzes jauktos mežos, lai palielinātu izturību pret sausiem klimatiskajiem apstākļiem. Šie pasākumi ir īpaši svarīgi, jo ārkārtējie laikapstākļi no 2017. līdz 2020. gadam ir meža attīstības pagrieziena punkts. Šie izaicinājumi attiecas ne tikai uz Haußmann, bet arī uz visiem mežsaimniekiem Vācijā, kuriem jāpielāgojas mainīgajiem augšanas apstākļiem.

Esošo meža platību nostiprināšana un bojāto platību atjaunošana ir viens no neatliekamiem mežsaimniecības uzdevumiem. Turklāt ir jāveicina pasākumi kaitēkļu invāzijas apkarošanai, kas arvien biežāk notiek klimata pārmaiņu dēļ. Meža klimata fonda projekta “Uz attālās izpētes bāzes meža postījumu valsts uzskaites sistēma” mērķis ir sniegt informāciju par mežu postījumiem un tādējādi radīt pamatu turpmākiem politiskiem pasākumiem.

Kopumā ir skaidrs, ka tādu mežsaimnieku kā Tobiass Haußmann darbu nākotnē arvien vairāk ietekmēs klimata pārmaiņu radītās problēmas. Tāpēc atbildīgajiem ir jārīkojas izlēmīgi, lai saglabātu mežus kā vērtīgus resursus un biotopus un tos optimāli apsaimniekotu.

Informāciju par mežu ekoloģiskajām, ekonomiskajām un sociālajām funkcijām Vācijā, kā arī Federālās pārtikas un lauksaimniecības ministrijas stratēģiju var atrast Stuttgarter Ziņas, Umweltbundesamt un BMEL.