Mantojuma tiesību haoss: Augstākā apgabaltiesa aptur kopīgu gribu!
Uzziniet, kā izmaiņas a paliks juridiski saistošas pēc nāves un kādi noteikumi ir svarīgi jauktām ģimenēm.

Mantojuma tiesību haoss: Augstākā apgabaltiesa aptur kopīgu gribu!
Hammas Augstākās apgabaltiesas nesen pieņemtajam spriedumam ir tālejošas sekas testamentu sastādīšanai savārstījumu ģimenēs. 2012.gada 27.novembrī tiesa lietā (atsauce: I-15 W 134/12) nolēma, ka pēc laulātā nāves kopīgo testamentu vairs nevar mainīt. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad otrā sieva slepus mainīja sava nelaiķa vīra testamentu, lai par mantinieku nosauktu pašas meitu. Tiesa atzina šīs izmaiņas par spēkā neesošām un konstatēja, ka joprojām ir spēkā sākotnējie mantinieki no vīrieša pirmās laulības. Meitai no pirmās laulības bija tiesības uz savu obligāto daļu, un tā viņai tika piešķirta.
Kā norādīja Hammas Augstākā apgabaltiesa, Vācijas Civilkodeksa (BGB) 2271. pants nosaka, ka kopīgais testaments ir saistošs pēc pirmās nāves, ja vien nav panākta vienošanās par izmaiņām. Šajā gadījumā pameitai, kura pieteicās vienīgajai mantojuma apliecībai, lūgums tika apstiprināts. Tas skaidri parāda, cik svarīgi ir ieviest skaidrus noteikumus savārstījumu ģimenēs, lai izvairītos no iespējamiem mantojuma strīdiem. Tāpēc juristi un eksperti iesaka testamentus izstrādāt tā, lai tie būtu juridiski precīzi un nepārprotami, jo īpaši, ja runa ir par izmaiņām un ņemot vērā visas ģimenes konstelācijas.
Skaidru noteikumu nozīme
Jauktā ģimenē ir svarīgi pieņemt nāves noslieci, lai aizsargātu savus bērnus, jo īpaši attiecībā uz vecākiem, kuri mirst pirmais. Likumā noteiktā laulāto mantiskā režīma ietvaros pirmajā mantojuma gadījumā pārdzīvojušais laulātais manto pusi no īpašuma, savukārt bērni saņem katrs pa ceturtdaļai (1924., 1931. panta 1., 3., 1371. panta 1. punkts BGB). Pēc vīra nāves manto viņa sieva un bioloģiskie bērni; Pēc sievas nāves gan tikai viņas pēcnācēji, kas potenciāli var novest pie 50 procentu īpašuma zaudēšanas bērniem no pirmās laulības.
Lai pasargātu savus bērnus, varētu viņus nosaukt par vienīgajiem mantiniekiem. Tomēr šis pasākums var atņemt pārdzīvojušo laulāto un novest pie prasībām par obligāto daļu (§ 2303 BGB). Tāpēc iespējamais strīds var būt neizbēgams. "Ieteicams savstarpēji iecelt atbrīvotos mantiniekus, lai abi partneri varētu izmantot īpašumu un aizsargātu pārdzīvojušo laulāto," saka eksperti. Nāves gadījumā pārdzīvojušais laulātais var tikt nosaukts par priekšmantojumu, savukārt bērns no pirmās laulības pārņem pēcmantojumu.
Preventīvie pasākumi
Daži citi ieteikumi testamenta sastādīšanai jauktās ģimenēs ietver atkārtotas laulības klauzulas ieviešanu, lai aizsargātu īpašumu gadījumā, ja pārdzīvojušais partneris varētu atkārtoti apprecēties, kā arī ņemt vērā uzufrukta mantojumu. Tie varētu nodrošināt pārdzīvojušajam laulātajam stingrāku pozīciju mantojumā, savukārt viņu pašu bērni tiek reģistrēti kā pilntiesīgi mantinieki. Testamentos jāiekļauj arī atteikšanās no prasībām uz piespiedu daļu, lai novērstu vēlākus pārpratumus.
Nesenais Augstākās apgabaltiesas nolēmums steidzami uzsver sarežģītību un izaicinājumus, kas saistīti ar testamentu sastādīšanu savārstījumu ģimenēs. Pārdomāta plānošana ir pirmais solis, lai izvairītos no juridiskiem strīdiem un emocionāliem konfliktiem mantojuma gadījumā.