Mercs un Tramps: Slepenā darba kārtība sanāksmē Baltajā namā!

Mercs un Tramps: Slepenā darba kārtība sanāksmē Baltajā namā!

Ceturtdien, 2025. gada 31. maijā, CDU priekšsēdētājs Frīdrihs Mercs tiek gaidīts Baltajā namā uz svarīgu tikšanos ar bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu. Šo tikšanos raksturo pašreizējā ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskie izaicinājumi, īpaši saistībā ar Ukrainas konfliktu un notiekošo muitas strīdu starp ASV un ES. Tramps trešdien paziņoja, ka tuvāko divu nedēļu laikā kļūs skaidrs, vai Vladimirs Putins "mūsu maldina". Tas varētu būt ļoti svarīgi gaidāmajām sarunām un politiskajai ainavai.

Tikšanās centrālais temats būs arī diskusija par iespējamām jaunām sankcijām pret Krieviju. Tramps šobrīd bremzē jaunas sankcijas, lai neapdraudētu iespējamo vienošanos. Pagaidām nav skaidrs, vai Stambulā notiks jaunas sarunas starp Krieviju un Ukrainu pirms Merca un Trampa sarunas. Ukrainas kanclers Volodimirs Zeļenskis tikmēr izdarījis spiedienu uz ASV, lai panāktu stingrākas sankcijas pret Krieviju, un aicina palielināt atbalstu krīzes situācijā.

Aizsardzības izdevumi un NATO politika

Vēl viens svarīgs aspekts, kas ir svarīgs Merza un Trampa tikšanās kontekstā, ir aizsardzības izdevumi. Tramps pieprasa, lai NATO partneri aizsardzībai tērē piecus procentus no iekšzemes kopprodukta. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute ir ierosinājis vidusceļu: 3,5 procenti militārām vajadzībām un 1,5 procenti infrastruktūrai. Mercs ir atbalstījis šo priekšlikumu, ierosinot uz sadarbību vērstu pieeju, neskatoties uz viņa dusmām par ASV viceprezidenta Dž.D. Vensa uzbrukumiem Eiropas sabiedrotajiem. Mercs arī noraida ASV valdības kritiku par Konstitūcijas aizsardzības biroja AfD klasifikāciju.

Gaidāmajā NATO samitā Briselē, kas notiks jūnija beigās, tiks apspriesti arī tādi aktuāli jautājumi kā aizsardzības izdevumi. Diskusija par aizsardzības centieniem būs īpaši svarīga, jo NATO 2024. gadā aizsardzībai iztērēja vairāk nekā 1506 miljardus dolāru, kas ir desmit tūkstošus reižu vairāk nekā Krievijas aizsardzības izdevumi 149 miljardu dolāru apmērā. Vācija 2024. gadā palielināja aizsardzības izdevumus par 28 procentiem līdz 88,5 miljardiem dolāru, kas ir nozīmīgi starptautiskā kontekstā, jo NATO šobrīd ir 32 dalībvalstis.

Mercs intensīvi gatavojas sarunai un jau ir vērsies pēc padoma pie citiem valstu un valdību vadītājiem, tostarp Zelenska un Dienvidāfrikas prezidenta Ramafosas. Viņš sarunai plāno pieiet ar pozitīvu attieksmi un akcentēt ASV un Vācijas kopīgās intereses.

Politikā, ko raksturo savstarpēja neuzticēšanās, ir jāskatās, kāds konkrēts progress būs no gaidāmās tikšanās gan militārās sadarbības, gan ekonomikas jautājumos.

Kamēr Mercs atrodas Vašingtonā, ASV senatori, tostarp Lindsija Greiema un Ričards Blūmentāls, Kijevā risina sarunas ar Zelenski, lai palielinātu spiedienu uz Krieviju un noteiktu skaidru līniju turpmākajām sankcijām. Šīm norisēm ar satraukumu sekos līdzi, īpaši laikā, kad strauji mainās ģeopolitiskā situācija.

Bietigheimas laikraksts ziņo, ka Merzs saglabā mieru un vēlas izmantot vērtīgās atziņas no savām diskusijām, lai stiprinātu Vācijas un ASV divpusējās attiecības. Tas varētu būt ļoti svarīgi, lai abas valstis kopīgi risinātu mūsdienu problēmas.

Rezumējot, Merza gaidāmā vizīte parāda, cik svarīgas ir transatlantiskās attiecības pašreizējā politiskajā situācijā un kādi izaicinājumi vēl ir jāpārvar.

Dienas spogulis un Mitwelt sniegt papildu informāciju un kontekstu par aizsardzības izdevumiem un starptautiskajām debatēm par ieročiem.