VPD kritizē miljardus rezervēs: pašvaldības apritē!
SPD kritizē Bādenes-Virtembergas štata valdību par to, ka tā rīkojas ar miljardiem rezervju, kamēr pašvaldības atrodas finanšu krīzē.

VPD kritizē miljardus rezervēs: pašvaldības apritē!
SPD parlamentārā grupa Bādenē-Virtembergā asi kritizē štata valdību par to, ka tā rīkojusies ar vairāk nekā četriem miljardiem eiro rezervēs. Finanšu politikas pārstāvis Nikolā Finks norāda, ka, neskatoties uz pašvaldību esošajām finanšu grūtībām, rezerves paliek neizmantotas. VPD pieprasījums liecināja, ka budžeta risku rezervē uz 2025.gada 1.janvāri kopumā piesaistīti 4,485 miljardi eiro.Finks aicina izstrādāt pārskatāmu un skaidru šo līdzekļu izmantošanas stratēģiju, kas ir steidzami nepieciešama pašvaldību atbalstam īstermiņā.
Pašreizējā budžeta situācija ir satraucoša daudzām pilsētām un pašvaldībām. Finks situāciju uzskata par “neizturamu” un vērš uzmanību uz štata valdības pretrunām. Lai gan, no vienas puses, tas runā par tukšām kasēm, no otras puses, tas atzīst miljardus rezervēs. Turpretim Bādenes-Virtembergas pašvaldību finansiālais stāvoklis ir ārkārtīgi satraucošs. Vietējo pašvaldību asociāciju prezidenti, tostarp Štefens Jēgers no pašvaldības domes un doktors Frenks Mentrups no domes, brīdina, ka 2024. gada budžeta situācija tiek vērtēta kā nepieredzēti negatīva. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir gaidāma 1,6 miljardu eiro pasliktināšanās, kā rezultātā uz 2024. gada 30. jūniju būs negatīvs finansējuma atlikums aptuveni divu miljardu eiro apmērā.
Finanšu krīze vēl vairāk pastiprinājās
Pašreizējā nodokļu aplēse ievērojami palielina finanšu krīzi. Nodokļu ieņēmumu prognozes ir pārskatītas uz leju par vairākiem simtiem miljonu eiro, kas nākamajiem diviem gadiem radīs samazinājumu par aptuveni diviem miljardiem eiro. Kopumā līdz 2028. gadam ir sagaidāms kritums par 5,3 miljardiem eiro. Maz ticams, ka 2024. gadā vairāk nekā 60 līdz 70 procenti pilsētu un pašvaldību nespēs uzrādīt sabalansētu budžetu, kas apdraud sociālo stabilitāti.
Arvien lielāks skaits pašvaldību šobrīd cīnās ar strukturālām likviditātes problēmām. Daudzi savu kārtējo darbību finansē ar naudas aizdevumiem, kas no 2022. gada vidus līdz 2024. gadam ir gandrīz dubultojušies. Rajoniem līdz 2025. gadam tiek prognozēts vairāku simtu miljonu eiro finansējuma deficīts. Rajona nodevas palielināšana tiek uzskatīta par nereālu risinājumu šīs plaisas mazināšanai.
Draudi pašvaldības infrastruktūrai
Reģionālo pašvaldību asociāciju brīdinājumiem ir nozīmīgs pamatojums: gaidāmi jauni, nefinansējami uzdevumi, piemēram, vietējā sabiedriskā transporta finansēšana vai bērnu invalīdu izglītošana. Infrastruktūra tiek raksturota kā neskarta, taču tā cieš no pieaugoša nolietojuma. Nedrošās finansiālās situācijas dēļ vispārējas nozīmes pakalpojumi un valsts ieguldījumi ir pakļauti lielam riskam.
Pašvaldības pieprasa skaidrus, ilgtspējīgi izpildāmus uzdevumus, kā arī uzticamu komunikāciju ar iedzīvotājiem. Ir nepieciešams informēt sabiedrību par dramatisko budžeta situāciju. Atklāts paliek jautājums, kā saprātīgi izmantot valsts valdības rezerves, ja tajā pašā laikā vietējās pašvaldības rīcības iespējas ir stipri ierobežotas. Tikai mērķtiecīgi izmantojot rezerves varētu nodrošināt steidzami nepieciešamās investīcijas pašvaldību infrastruktūrā un sociālajos pakalpojumos.