Suche
Mein Konto
VW dīzeļa skandāls: spriedums pret Vinterkornu šodien – liktenīga diena!
Spriedums dīzeļdegvielas skandālā gaidāms 2025. gada 26. maijā prāvā pret Volkswagen bijušo izpilddirektoru Martinu Vinterkornu.
VW dīzeļa skandāls: spriedums pret Vinterkornu šodien – liktenīga diena!
2025. gada 26. maijā prāva pret Martinu Vinterkornu, bijušo Volkswagen izpilddirektoru, sasniegs izšķirošo punktu. Krāpšanas prāva, kas aptvēra 174 tiesvedības dienas un aptuveni 150 liecinieku liecības, tagad ieiet pēdējā fāzē. Paredzams, ka spriedumi pret Vinterkornu un vēl trim bijušajiem VW vadītājiem tiks paziņoti šodien. Tiesvedība ir saistīta ar masveida manipulācijām saistībā ar VW dīzeļdegvielu skandālu, kas ir satricinājis automobiļu nozari kopš tā atklāšanas 2015. gada septembrī. Skandāls, kas visā pasaulē ir radījis jautājumus par emisiju kontroli un ētikas standartiem šajā nozarē.
Vinterkorns mediju priekšā stājās 2015. gada 22. septembrī un atvainojās par manipulācijām, un dienu vēlāk atkāpās no amata. Spriedze ap tiesas procesu ir liela, un apsūdzētie ziņo par nogurdinošu situāciju. Braunšveigas prokuratūra ir pieprasījusi trīs līdz četru gadu cietumsodu trim apsūdzētajiem, kas bija iesaistīti nelegālās programmatūras izstrādē. Pats Vinterkorns nav klāt veselības apsvērumu dēļ, ko daudzi novērotāji kritizē. Tomēr, pēc viņa advokātu domām, viņš nevienam nav apkrāpis un nevienam nodarījis pāri.
Dīzeļdegvielas skandāla fons
Dīzeļdegvielu skandāls, kas pazīstams arī kā "Dīzeļgeita", sākās 2000. gados, kad Volkswagen centās palielināt savu dīzeļdzinēju automašīnu tirgus daļu ASV. Inženieri izstrādāja tā sauktās "sakāves ierīces", kas ļāva emisiju kontroles ierīcēm darboties tikai testu laikā. Tā rezultātā visā pasaulē tika ietekmēti vairāk nekā 9 miljoni transportlīdzekļu, tostarp Audi, Porsche, Seat un Skoda modeļi.
ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) 2015. gada septembrī ziņoja, ka VW nelikumīgi izmantojis programmatūru, lai manipulētu ar emisiju testiem. Šī atklāsme iekustināja juridisku un finansiālu problēmu vilni. Volkswagen sodos un kompensācijās jau ir samaksājis vairāk nekā 30 miljardus eiro. Vinterkornam apsūdzība tika izvirzīta 2019. gadā, un viņam bija jāgaida viņa uzklausīšana veselības problēmu dēļ. Bez Vinterkorna par krāpšanu un tirgus manipulācijām notiesāti arī citi vadītāji, piemēram, bijušais Audi vadītājs Rūperts Stadlers.
Politiskie un ekonomiskie efekti
Skandāls licis arī pārskatīt autobūves politiku, lielāku uzmanību pievēršot elektromobilitātei. Strīds par atbildību un prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu turpina apgrūtināt Volkswagen, un juridiskie strīdi uzņēmumam kopumā var izmaksāt līdz 33 miljardiem eiro. Daudz kas šajā ziņā joprojām ir neskaidrs, jo vairākas lietas joprojām tiek izskatītas.
Šodienas spriedumam var būt tālejošas sekas Vinterkornam un atbildīgajiem vadītājiem. Ja viņiem draudēs līdz 10 gadiem cietumā, ja viņi tiks atzīti par vainīgiem, tas varētu ne tikai nozīmēt viņu karjeras beigas, bet arī radīt vēl vienu zemāko punktu uzticībai automobiļu rūpniecībai. Spiediens uz VW mācīties no pagātnes kļūdām un veidot caurspīdīgu nākotni ir lielāks nekā jebkad agrāk.