Populāra atlikšanas poga: kāpēc vācieši traucē viņu naktis?

Populāra atlikšanas poga: kāpēc vācieši traucē viņu naktis?

Atlikšanas pogas izmantošana ir ļoti populāra Vācijā. Nesenā pētījumā, ko veica Rebeka Robbinsa un viņas komanda Hārvardas Medicīnas skolā, atklājās, ka atlikšanas poga tiek izmantota gandrīz 56% nakšu. Kopumā tika izvērtēti dati no vairāk nekā 21 000 lietotnes “Miega cikls” lietotājiem, kopumā aptverot aptuveni trīs miljonus nakšu. Gandrīz puse lietotāju nospiež atlikšanas pogu vairāk nekā 80% dienu, un vidējais lietojums ir 11 minūtes dienā. Īpaši interesanti ir tas, ka sievietes izmanto atlikšanas pogu biežāk nekā vīrieši — 2,5 reizes, salīdzinot ar 2,3 lietošanas reizēm dienā.

Pētījums arī liecina, ka cilvēki, kuri guļ piecas stundas vai mazāk, visticamāk, ignorēs atlikšanas pogu, lai maksimāli palielinātu miega laiku. Viens no pētnieku ieteikumiem ir saglabāt nepārtrauktu gultas režīmu un iestatīt modinātāju uz vēlāko iespējamo laiku. Eksperti iesaka censties gulēt septiņas līdz deviņas stundas naktī, jo miega trūkums var negatīvi ietekmēt psihi, sirds un asinsvadu sistēmu un garīgo darbību.

Miega ietekme uz veselību

Miegam ir izšķiroša nozīme ķermeņa un prāta atjaunošanā. Miega traucējumi skar miljoniem cilvēku Vācijā un palielina vairāku veselības problēmu risku. Jo īpaši patoloģiska miega apnoja, kurā elpceļi miega laikā ir sašaurināti, var būtiski ietekmēt jūsu veselību. Tas izraisa neregulārus elpošanas traucējumus, samazina skābekļa koncentrāciju asinīs un izraisa stresa reakcijas organismā. Miega apnojas bieži pavadoņi ir tādi simptomi kā hroniski paaugstināts asinsspiediens, nogurums un koncentrēšanās grūtības, kas, atšķirībā no krākšanas, var tikt uztvertas ne tikai kā garastāvokļa traucējumi, bet arī rada reālus veselības apdraudējumus.

Pētījumi liecina, ka sliktiem miega ieradumiem ir ne tikai īslaicīga ietekme uz veiktspēju, bet tie var ietekmēt arī ilgtermiņa paredzamo dzīves ilgumu. Zinātnieku komanda ir identificējusi piecus svarīgus miega faktorus, kas var palīdzēt palielināt paredzamo dzīves ilgumu. Tas ietver ideālu miega ilgumu 7-8 stundas naktī, retas problēmas ar aizmigšanu un aizmigšanu, izvairīšanos no miegazālēm un pamošanos svaigam vismaz piecas dienas nedēļā. Dalībniekiem, kuri atbilda visiem pieciem kritērijiem, bija līdz pat 30% mazāks nāves risks.

Taču atšķirības starp dzimumiem ir ievērojamas: vīriešu paredzamais dzīves ilgums ir līdz pat 4,7 gadiem garāks veselīga miega ieradumu dēļ, savukārt sievietes var palielināt dzīves ilgumu līdz pat 2,4 gadiem. Šo atšķirību cēloņi prasa turpmāku izpēti.

Miegs kā veselības atslēga

Hārvardas pētījuma rezultāti uzsver, ka ir steidzami jāidentificē un jāārstē miega problēmas, lai samazinātu priekšlaicīgu nāvi. Dr Frenks Cjaņs uzsver, cik svarīga ir miega kvalitāte dzīves ilgumam. Slikts miegs ne tikai ietekmē dzīves kvalitāti, bet arī ilgstoši negatīvi ietekmē veselību visas dzīves garumā.

Ņemot vērā šos atklājumus, sabiedrībai būtu labāk jāatzīst veselīga miega vērtība un jāveic aktīvi pasākumi miega paradumu uzlabošanai. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt veselību ilgtermiņā un paaugstināt dzīves kvalitāti.

Nepieciešamība pēc veselīga miega ritma kļūst par centrālo problēmu ne tikai indivīdiem, bet arī sabiedrības veselības aprūpē.