Satraucošs brīdinājums: satriecošs kodolieroču pieaugums visā pasaulē!

Satraucošs brīdinājums: satriecošs kodolieroču pieaugums visā pasaulē!

Stokholmas miera pētniecības institūts SIPRI savā pašreizējā gada pārskatā brīdina par satraucošu tendenci: kodolvalstis visā pasaulē atkal bruņojas. Šī attīstība var novest pie jaunas kodolbruņošanās sacensības, kas būtiski apdraudētu globālo drošību. Kā ZVW Pēc ziņojumiem, eksperti lēš, ka kodollādiņu skaits pasaulē ir pieaudzis līdz 12 241, no kuriem aptuveni 9614 ir paredzēti militārām vajadzībām. Tas ir pieaugums par 29 kaujas galviņām salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

Pārskata periodā gandrīz visas kodolieroču valstis bija intensīvās modernizācijas programmās. Īpaši Ķīna kļūst par starptautiskās drošības situācijas uzmanības centrā, jo tā nepārtraukti paplašina savu arsenālu ar aptuveni 600 kodolgalviņām. Ķīnas ieroču programma pieaug ar aptuveni 100 jaunām kaujas galviņām gadā un aptuveni 20 gadu laikā varētu sasniegt gandrīz ASV un Krievijas izmēru. ikdienas ziņas ziņots.

Globālais kodolarsenāls

Pie vadošajām kodolvalstīm pieder ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija, Ķīna, Indija, Pakistāna, Ziemeļkoreja un Izraēla. Neatkarīgi no globālās drošības situācijas pieaug operatīvo kodolieroču skaits, savukārt izmesto kaujas lādiņu demontāža notiek lēnāk. Tā rezultātā palielinās to operatīvo, aktīvo kaujas lādiņu skaits, kas pašlaik izvietoti uz raķetēm vai aktīvās militārās bāzēs, un aptuveni 2100 no tām ir augstā operatīvajā gatavībā.

Ziņojumā arī norādīts, ka ir pazīmes, ka citas valstis, īpaši Tuvajos Austrumos, varētu izstrādāt pašas savus kodolieročus. Irānas kodolambīcijas arvien vairāk ietekmē tās konflikts ar Izraēlu, kas situāciju vēl vairāk destabilizē. Izraēla nesen ir veikusi uzbrukumus Irānai un tās kodolobjektiem, palielinot spriedzi reģionā.

Pastiprināta uzmanība ieroču kontrolei

Iespējamās kodolbruņošanās sacīkstes jauno realitāti uzsver vairāku bruņojuma kontroles līgumu neveiksme. Nesen ir cietis INF līgums un Atvērto debesu līgums, savukārt Krievija ir atcēlusi Jaunā sākuma līgumu ar ASV, kura termiņš beidzas 2026. gada sākumā. Tas rada satraucošu nenoteiktību globālajā bruņojuma kontrolē.

Lai izvairītos no kodolkara briesmām, eksperti brīdina par pieaugošu avārijas risku, kas naidīgā klimatā var tikt nepareizi interpretēts. Mākslīgā intelekta un moderno tehnoloģiju izmantošana arī varētu palielināt risku, kā atzīmē aizejošais SIPRI direktors Dens Smits. Pasaulē pieaugot bruņotiem konfliktiem — pagājušajā gadā tie bija 49 — un militārajiem izdevumiem turpinot pieaugt, bažas par globālo stabilitāti ir lielākas nekā jebkad agrāk.

Vācijai pašai kodolieroču nav, bet politiskās debates par Eiropas drošības situāciju un iespējamo bruņojuma kontroli kļūst vēl svarīgākas. Arvien vairāk balsu aicina Eiropas drošības politikai vairāk paļauties uz Francijas un Lielbritānijas drošības politiku, lai risinātu mainīgās ģeopolitiskās ainavas izaicinājumus.