Šokējošs dzīvsudraba pieaugums: upes apdraud okeānus un veselību!

Šokējošs dzīvsudraba pieaugums: upes apdraud okeānus un veselību!

Skan trauksmes zvani: dzīvsudraba piesārņojums pasaules okeānos ir sasniedzis satraucošu līmeni. Saskaņā ar ziņojumu Bietigheimas laikraksts Krasi pieaudzis dzīvsudraba daudzums, kas okeānos nonāk pa upēm. Īpaši tiek ietekmēti tādi reģioni kā Dienvidāzija, Dienvidaustrumāzija un Amerika. Amazon, dzīvsudraba emisiju karstais punkts, katru gadu sasniedz vairāk nekā 200 tonnas, no kurām trīs ceturtdaļas rodas cilvēka darbības rezultātā, jo īpaši maza mēroga kalnrūpniecībā.

Pašreizējie notikumi ir satraucoši. Papildus jau tā kritiskajai situācijai Amazones reģionā Sibīrijas upes, piemēram, Ob un Jeņiseja, arī transportē ievērojamu daudzumu dzīvsudraba jūrā. Zinātnieki, tostarp Isabel Smith, arī ziņo par dzīvsudraba koncentrācijas pieaugumu Ziemeļamerikas Jukonas un Kojukukas upēs. Šo pieaugumu galvenokārt izraisa mūžīgā sasaluma kušana un palielināta augsnes erozija.

Dzīvsudraba piesārņojuma cēloņi un sekas

Dzīvsudraba ietekme ir postoša. Kā viens no bīstamākajiem toksīniem tas bojā imūnsistēmu un reproduktīvo sistēmu, kā arī centrālo nervu sistēmu. Īpaši nedzimuši bērni ir ārkārtīgi jutīgi pret toksisko smago metālu. Tas ietekmē arī uzturu skartajos reģionos: Pasaules Dabas fonda Brazīlijas pētījums liecina, ka dzīvsudraba piesārņojums Amazonē ēdamajās zivīs bieži pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas noteiktos ierobežojumus. Apmēram trešdaļa pārbaudīto zivju paraugu ir ietekmēta, un tas rada letālas sekas vietējām kopienām, kuru iztika galvenokārt ir atkarīga no zvejniekiem.

Zelta ieguvei šajā problēmā ir izšķiroša nozīme. Saskaņā ar WWF datiem zelta ieguve izraisa milzīgu mežu izciršanu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, izmantojot ļoti toksiskas ķīmiskas vielas, piemēram, dzīvsudrabu un cianīdu. Šīs indes nonāk gaisā, augsnē un ūdenī un apdraud vietējo iedzīvotāju veselību. Zelta ieguvei izbūvētā infrastruktūra, piemēram, ceļi un hidroelektrostacijas, bieži izraisa nelegālu apmešanos un palielina citu vides degradāciju, piemēram, mežizstrādi un malumedniecību.

Kopumā līdzās dzīvsudraba līmeņa pieaugumam ir arī cerības. Salīdzinot ar 1850. gadu, dzīvsudraba ieplūde Vidusjūrā ir samazinājusies. Šis kritums lielā mērā ir saistīts ar tādiem pasākumiem kā dambju celtniecība, piemēram, Asuānas aizsprosts Ēģiptē, kas samazina dzīvsudraba plūsmu šajos ūdeņos.

Dzīvsudraba radītās briesmas ir globālas, un tām ir nepieciešama steidzama rīcība, lai aizsargātu gan cilvēku veselību, gan skarto reģionu trauslo vidi. Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un zelta ieguves regulēšana ir būtiska, lai ierobežotu toksisko emisiju katastrofālās sekas.