Piebraukšanas pabalsts tiek apšaubīts: kurš no tā patiešām gūst labumu?

Piebraukšanas pabalsts tiek apšaubīts: kurš no tā patiešām gūst labumu?

Diskusijas par piebraukšanas pabalstu Vācijā atsāk melnsarkanās koalīcijas plāni. 2025. gada 9. jūnijā kļuva zināms, ka plānots palielināt vienoto likmi. Patlaban vienotā likme braukšanai uz darbu piepilsētas ir 30 centi par katru kilometru no pirmā kilometra un 38 centi no 21. kilometra. Plānotās izmaiņas palielinās summu līdz 38 centiem, sākot no pirmā kilometra, kas ir ievērojams finansiāls atvieglojums tādiem braucējiem kā Marks Nothums, kurš dienā veic 100 kilometrus no Renningenas līdz Mecingenai. Nothum uzskata, ka palielinājums ir pozitīvs atbalsts tiem, kuri brauc uz darbu, kas var cerēt uz aptuveni 350 eiro ietaupījumu gadā, ja dienā nobrauc 30 kilometrus.

Tomēr pabalsts braukšanai uz darbu ir kritizēts. Klimata aktīviste Nisha Toussaint-Teachout to raksturo kā klimatam kaitīgu subsīdiju. Viņu arguments ir balstīts uz pārliecību, ka šie finansiālie atvieglojumi galvenokārt nāk par labu tiem, kas pelna vairāk. Federālā vides aģentūra (UBA) atbalsta šo viedokli, jo maz pelnošie nevar gūt labumu no vienotās likmes tādā pašā mērā. Diskusijā par jauno regulējumu Toussaint-Teachout aicina arī uzlabot sabiedriskā transporta savienojumus un infrastruktūru, lai motivētu vairāk braucēju pārslēgties uz videi draudzīgākiem transporta līdzekļiem.

Sociālā netaisnība saistībā ar pārvietošanās pabalstu

Jauns Sociāli ekoloģiskās tirgus ekonomikas foruma (FÖS) pētījums, ko pasūtīja Climate Alliance Germany, Vācijas Caritas asociācija un WWF Vācija, atklāj piepilsētas piemaksas sociālo un ekoloģisko ietekmi. Rezultāti ir satraucoši: vienotā likme ir sociāli netaisnīga un bloķē klimata aizsardzību transporta nozarē. Šajā subsīdijā ik gadu tiek novirzīti līdz sešiem miljardiem eiro no valsts budžeta, vairāk nekā 80 procenti naudas nonākot autovadītājiem, kuri bieži vien ir starp 30 procentiem visvairāk pelnošo.

Vairāk nekā 60 procenti nodokļu maksātāju nesaņem attāluma pabalstu, jo tas ir zemāks par vienoto likmi uzņēmējdarbības izdevumiem. Vācijas Caritas asociācijas prezidente Eva Maria Welskop-Deffaa uzsver vienotās likmes sociālo netaisnību un aicina meklēt sociāli taisnīgas un klimatam draudzīgākas alternatīvas. Piemēram, risinājums varētu būt inteliģents sabiedriskais transports ar pievilcīgiem pārsēšanās punktiem.

Klimata aizsardzība ar atcelšanu?

Pētījuma rezultāti liecina, ka, atceļot piepilsētas braukšanas pabalstu, potenciāli varētu panākt aptuveni 2,4 miljonu tonnu CO2 ietaupījumu. Koalīcijas līgumā federālā valdība paziņoja par vienotas likmes ceļošanas pabalsta sociāli ekoloģisku pārveidi, kam ar atpakaļejošu spēku jāstājas līdz 2026. gadam. Tas cita starpā ietver vienotās likmes palielināšanu līdz 38 centiem par kilometru, sākot no 21. kilometra.

Marka Nothuma ceļš ar automašīnu ilgst 90 minūtes. Salīdzinājumam, brauciens sabiedriskajā transportā aizņemtu vairāk nekā divas stundas. Viņš uzsver, ka pārietu uz sabiedriskā transporta izmantošanu, ja būtu salīdzināmi braukšanas laiki. Līdz ar to diskusija par braukšanas pabalstu joprojām ir ļoti aktuāla, un to nosaka gan ekonomiskie, gan ekoloģiskie aspekti.

Lai iegūtu papildinformāciju un dziļāku ieskatu tēmā, interesenti var apmeklēt rakstus tagesschau.de un wwf.de lasīt.